23. maijā vairāk nekā 246 Latvijas muzeji un citas organizācijas apmeklētājus aicināja izbaudīt ”Muzeju nakti”.
Šis bija divdesmit otrais gads, kad Latvijas muzeji piedalījās starptautiskajā akcijā, piedāvājot bez maksas apmeklēt ekspozīcijas un iesaistīties īpaši šim vakaram sagatavotajās norisēs. Aizraujošu programmu bija sarūpējis arī Madonas muzejs.
Pie izstāžu zāļu ieejas vispirms apmeklētājus sagaidīja akordeona skanējums Jāņa Norviļa Madonas Mūzikas skolas skolotāja Krišjāņa Rudzāta un viņa audzēkņu Marisa un Valtera sniegumā. Akordeons ir instruments, kas spēj vienlaikus būt gan maigs un smeldzīgs, gan ugunīgs un temperamentīgs. Jau gadsimtiem tas aizrauj klausītājus visā pasaulē un iedvesmoja (daži pat dejoja!) arī sanākušos pie mūsu muzeja. Akordeona skanējumā savijās tautas mūzikas saknes, pilsētas kņada un koncertmūzikas elegance, radot īpašu noskaņu, ko grūti sajaukt ar jebkura cita instrumenta balsi. Paši mūziķi nereti saka, ka akordeons ne tikai skan, tas elpo. Ik plaukstas pieskāriens un plēšu kustība melodijai piešķir dzīvību, ļaujot instrumentam izstāstīt bezvārdu stāstus. Spēja radīt emociju pilnu tuvības sajūtu arī padara akordeonu par vienu no izteiksmīgākajiem instrumentiem, un to "Muzeju naktī" novērtēja klausītāji.
Iekštelpās kā pirmā aktivitāte savukārt bija Madonas novada kultūras centra tēlotājmākslas studijas "Madona" izstādes atklāšana. Tēlotājmākslas studija "Madona" šogad atzīmē jubileju, un tai veltītā ekspozīcija "Ceļojums" muzejā skatāma līdz 28. jūnijam. Izstāde piedāvā atskatīties uz studijas radošo ceļu, tās māksliniekiem un devumu Madonas kultūras dzīvē piecu desmitgažu garumā.
– Piecdesmit gadi mākslas un vēlmes radoši piefiksēt to, kas notiek mums apkārt – radīt darbus dažādās tehnikās un rokrakstos, kas ir ļoti, ļoti daudz, – vēstīja muzeja direktore Zane Grīnvalde. – Izstādē redzamas gleznas no studijas pirmsākumiem līdz šodienai. Lielajā zālē izlikti studijas vadītāju – Jāņa Simsona, Līgas Kalniņas un Agra Sāra – darbi. Tie simbolizē studijas pamatu, to, ka māksla spēj aizraut un iedvesmot.
– Pašdarbnieks mākslinieks iet ar savu krāsu kasti vasarā, iet pavasarī, rudenī un ziemā un nes citiem prieku, – vizuālu tēlu uzbūra Madonas novada kultūras centra vadītāja Ilze Šulce. – Madonas kultūras centrā tēlotājmākslas studijas darbu izstādes gada garumā apskata vairāk nekā 20 tūkstoši apmeklētāju. Tie ir pašdarbnieki, koncertu apmeklētāji – visi, kas izbauda kopīgo enerģijas apmaiņu. Lai arī nākotnē studijai daudz izstāžu, un lai jums daudz baltās krāsas! – vēlēja sveicēja.
– Nekad neesmu uzdrošinājusies būt māksliniece, bet esmu skolotāja un tajā jūtos ļoti labi, – uzsvēra Līga Kalniņa. – Kad mūžībā aizgāja Jānis Simsons, likās, ka studijas pastāvēšana ir apdraudēta, bet tā atdzima un turpinās joprojām.
– Šogad esam īstenojuši virkni pasākumu, lai iezīmētu jubilejas gadu, – vēstīja studijas vadītājs Agris Sārs. – Ceļojums nekad neapstājas, tas turpinās, un katrs šos gadus vērtē caur savu personīgās uztveres prizmu. Pirms 50 gadiem man bija 16, es mācījos vidusskolas pēdējās klasēs, un mākslas skolā mans skolotājs bija Jānis Simsons. Skaidrs, ka toreiz nevarēju iedomāties, ka pēc 50 gadiem manas gleznas būs vienā izstāžu zālē ar viņa darbiem. Ceļš mākslā noticis, lielā mērā pateicoties skolotājam, tāpēc ar cieņu izturos pret pienākumiem, ko esmu uzņēmies, turpinot vadīt Jāņa Simsona iedibināto mākslas studiju.
Runājot par izstādi, vadītājs uzsvēra, ka tā ir neparasti daudzveidīga, krāšņa, tajā apvienojas dažādi autori un gadskaitļi. Daži studijā bijuši nelielu brītiņu, daži – visu mūžu, un visi kopā te jūtas ļoti labi.
Sveicot tēlotājmākslas studijas vadītājus, dalībnieki citēja Valda Atāla domu, ka māksla ir kā tumsa, kur katram jāiet pa vienam. – Tā mēs reizēm ejam, un reizēm tumsā var arī apmaldīties. Tāpēc ir jauki nokļūt starp domubiedriem, cilvēkiem, kas redz un jūt līdzīgi. Var pat nerunāt un vienmēr justies kā starp savējiem! – teica Sandra Valaine.
"Muzeju naktī" piedalījās arī Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas pārstāves, vairākkārt demonstrējot kolekciju no aktivitātes "Dizaina balss". Tās autore – Jāņa Simsona Madonas Mākslas skolas direktore Kristīne Šulce – laikrakstam atzina: – Latvijā, mūsu Madonā dzīvojam zināmā mierā – reizēm tas ir veldzējošs, reizēm rada bažas par šīs vietas ilgtermiņa nākotni. Ceļojot ļoti spilgti izjūtu kontrastus. Milzīgas industrijas, cilvēku straumes, pārsātināts patēriņš, netīrība uz ielām, nevienlīdzība ienākumos un vērtībās – tas viss liek apzināties, cik trausls ir līdzsvars. Karš ir tuvāk, nekā gribētos domāt. Nesen filma "Nirnberga" man atgādināja, cik īsa var būt cilvēku atmiņa un cik viegli iznīcības impulss pārspēj vēlmi saglabāt, radīt un pilnveidot. Tas nostiprina pārliecību – no Latvijas prom nebraukšu, esmu atbildīga par to, kas šeit notiek.
Ārzemēs redzu arī citu tendenci – muzeji un teātri ir pilni, taču kultūra bieži tiek patērēta steigā, ar alus glāzi rokā un virspusēju klātbūtni. Man kultūras telpa vienmēr bijusi īpaša, kur jābūt cieņai pret notikumu un sevi. Gribētu, lai pasākums "Dizaina balss" arī nākotnē ir inovatīvs novators – tāds labskanīgs dumpinieks. Ne skaļš un destruktīvs, bet drosmīgs – kurš nepakļaujas viduvējībai un protestē ne jau trokšņa dēļ. Dumpinieks ir tas, kurš atsakās darīt "kā vienmēr". Kurš neapmierinās ar minimālo, uzdod neērtus jautājumus – kāpēc mēs darām tā? Vai var citādi? Vai var labāk? Kurš provocē domāt, nevis tikai skatīties. Paceļ kvalitātes latiņu, nevis pielāgojas esošajam līmenim. Kurš spēj būt elegants, bet vienlaikus pārsteidzošs idejās. Dumpinieks ir cilvēks ar mugurkaulu, un gribētu, lai aktivitātes ir tieši tādas – ne vien spožas, skaļas, bet arī dziļas, skanīgas, krāsainas, patiesas – tādas, kam ir atbalss, kas atskan sirdīs, atmiņās, pieredzēs.
Līdzās vairāku uzdevumu "laboratorijām", zaļumballei, stiprinājumam kafejnīcā, "Muzeju naktī" bija iespēja tikties ar kādreizējās Latgales Televīzijas sabiedrības operatoru Madonas rajonā – Imantu Pulksteni. Imanta filmētais arhīvs ir bezgala ietilpīgs, un apmeklētājiem bija iespēja ielūkoties pagātnes liecībās, kur katrs kadrs atgādina, cik trausls un vienlaikus paliekošs ir cilvēka atstātais nospiedums kultūrā un laikā.
Paldies "Muzeju nakts" veidotāju komandai, kas ik gadu tik dzirkstoši rūpējas par piedāvājumu maija vienas nakts īpašajā gaisotnē. Lai gudrība turpināt dzidri un priecīgi!
29.05.2026.