Šogad Valsts meža dienestā jau reģistrēti vairāk nekā 150 meža ugunsgrēki, ar kopējo platību 75 hektāri. Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir spēkā meža ugunsnedrošais periods.
Tas ilgs līdz 30. septembrim. Šajā periodā iedzīvotājiem ir jāievēro ugunsdrošības prasības meža zemē, nepieļaujot ugunsgrēka izcelšanos. Tomēr 4. maijā Madonas novadā, pie Lubānas izcēlās meža ugunsgrēks, kurā izdega gandrīz 2,5 hektāri meža. Ugunsgrēku, visticamāk, izraisīja atpūtnieki, jo pie ugunskura konstatētas atstātās pēdas.
Valsts meža dienesta Madonas mežniecības vecākais mežzinis Aldis Bondars stāsta, ka par ugunsgrēku tika paziņots tūlīt pēc svētku koncerta Madonā, un operatīvi tika uzsākti dzēšanas darbi. Ugunsgrēks tika ierobežots līdz pulksten 22.30, bet dzēšanas darbi turpinājās visu nākamo dienu. Meža ugunsgrēka dzēšanā piedalījās 15 darbinieki, un lielākais izaicinājums bija nepieļaut uguns izplatīšanos līdz tuvējām apdzīvotajām mājām un netālu esošajai Lubānas pilsētai. Dzēšanas darbus atviegloja tuvumā labi pieejamie ūdens resursi. Lai arī ugunsgrēks bija likvidēts, periodiski notikuma vietu apsekoja Madonas novada pašvaldības darbinieki, nepieļaujot jaunu uguns perēkļu uzliesmošanu. Madonas novada pašvaldības mežzinis Helmuts Tarvids žurnālistiem norādīja, ka vēlāk tika atrasti septiņi uguns perēkļi, kas turpināja dūmot.
Kopumā izdegusī platība bija gandrīz 2,5 hektāri, no kuriem pusotrs hektārs piederēja valsts mežam, bet viens hektārs – pašvaldības mežam. Ugunsgrēka izcelsme, visticamāk, bija atpūtas vietā, kur bija kurināts ugunskurs.
– Redzamas pazīmes, ka ugunsgrēks radīts tieši ugunskura kurināšanas rezultātā. Atstātie priekšmeti, piemēram, cirvis un nazis, liecina, ka cilvēki bija mēģinājuši apturēt ugunsgrēku, bet, iespējams, pametuši vietu, nespējot to izdarīt. Diemžēl netika paziņots. Ja būtu laikus paziņots, droši vien sekas būtu daudz mazākas, – LTV1 ziņu raidījumā "Panorāma" uzsvēra Aldis Bondars. – Visi kukainīši un bezmugurkaulnieki, abinieki – tie ir aizgājuši bojā neatgriezeniski. Par kokiem runājot, egles ir vājākas, tās aizies bojā. Pieredze rāda, ka var izdzīvot pat 80-90 % no šīm priedēm. Redzēsim, kas būs vasarā. Jo lielāki nokrišņi, kokam ir lielākas izredzes izdzīvot. Būs pieņemts lēmums – vai nu tā būs sanitārā kailcirte, vai arī mežs paliks augošs.
08.05.2026.