Reģionālās vizītes laikā veselības ministrs Hosams Abu Meri aizvadītajā piektdienā tikās ar Madonas novada senioriem, lai ar viņiem pārrunātu aktuālos jautājumus veselības aprūpē. Tikšanās laikā tika uzklausītas bažas par pakalpojumu pieejamību, rindām pie speciālistiem un medikamentu izmaksām.
Ministrs uzsvēra, ka senioru labbūtība ir viena no prioritātēm, un solīja turpināt darbu pie veselības sistēmas uzlabošanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu un pieejamu aprūpi ikvienam.
Veselības ministrs mudināja seniorus iesaistīties diskusijā, uzdot jautājumus, lai rastu atbildes par aktuālo veselības jomā.
Viena no aktualitātēm, kas satrauca seniorus, ir sajaukums starp privāto un valsts medicīnu. Kā minēja seniori, ideāli būtu, ka privātā klīnika konsultē un ja nepieciešams, arī operē. Taču realitātē ir tā, ka privātā klīnika par lielu maksu konsultē un pēc tam pacientu nosūta uz valsts slimnīcu.
Veselības ministrs Hosams Abu Meri uzsvēra: – Šobrīd tiek uzsākta sistēmas pārskatīšana. Tiek analizēti reģioni – cik ir iedzīvotāju un cik speciālistu nepieciešami. Prioritāte ir valsts sektors, bet, ja tur nav iespējams nodrošināt pakalpojumu, pacientam jābūt iespējai saņemt palīdzību privātajā sektorā bez papildu sloga. Tiek strādāts arī pie tā, lai pacients varētu saņemt izmeklējumus uz valsts rēķina, arī ejot pie privātā speciālista. Šobrīd tā nav. Ja ej privāti, tad par izmeklējumiem jāmaksā. Tāpat tiek plānots mainīt sistēmu, lai pacientiem nebūtu jāmaksā 75 centi katru reizi par recepti, bet tas būs vienreizējs. Ārsti zāles mēdz izrakstīt ilgākam periodam, mainot šo sistēmu, pacientam nebūs jāpērk zāles uzreiz visam periodam, lai nebūtu katru reizi jāmaksā šie 75 centi.
Diskusijā izskanēja arī kritika par medicīnas kvalitāti, kas, pēc senioru domām, pasliktinās galvenokārt kadru trūkuma dēļ. Jaunie speciālisti bieži izvēlas strādāt privātajā sektorā, jo tur var nopelnīt vairāk. Izskanēja arī priekšlikumi no apmeklētāju puses, ka tiem, kuri saņem valsts atbalstu studijām, būtu obligāti jāstrādā valsts sektorā noteiktu laiku. Tika minēts, ka speciālisti bieži strādā vairākās vietās un ne vienmēr savā specialitātē, kas rada rindas un pacientu neapmierinātību. Tāpat pacienti nevar konsekventi ārstēties pie viena ārsta.
Lielu satraukumu klātesošajos raisīja neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma. Vairāki seniori minēja, ka sazvanot NMPD, vispirms biedē, ka pacientiem var tikt piemēroti sodi par "nepareizu" izsaukumu, lai gan viņi paši nespēj izvērtēt savu veselības stāvokli. Tas rada bailes saukt palīdzību. Savukārt otra lieta, uz ko tika vērsta uzmanība, ka brigāde ierodas divu cilvēku sastāvā un nepieciešamības gadījumā ir problēmas pacientu nogādāt transportā, lai vestu uz medicīnas iestādi.
Veselības ministrs skaidroja: – Galvenā problēma ir darbinieku trūkums. Arī NMPD ir daudz vakantu vietu, tāpēc brigādes strādā samazinātā sastāvā. Piekrītu, ka kvalitāte krīt. Patiesi, cilvēks, kas nav mediķis, nevar izvērtēt savu veselības stāvokli un noteikt, vai radusies problēma ir pamats saukt NMPD vai nav. Noteikti nevajag baidīties zvanīt. Baidīšana ar maksu par izsaukumu ir nepareiza rīcība. Realitātē tā nevajadzētu būt. Vislielākā problēma ir komunikācijas trūkums. Gandrīz puse Veselības inspekcijā saņemto sūdzību ir par sliktu komunikāciju starp ārstiem un pacientiem, nelaipnu attieksmi. Pacientam ir svarīgi saņemt ne tikai ārstēšanu, bet arī cilvēcīgu attieksmi un skaidru komunikāciju.
Diskusijā tika uzsvērts, ka pacienti bieži jūtas nesadzirdēti – ārsti neiedziļinās, neizskaidro un nereti iesaka "meklēt internetā". Tika runāts arī par rindām un iespējām, kā efektīvāk organizēt pacientu plūsmu. Viens no veselības ministra ierosinājumiem izskanēja, ka daļai pacientu varētu piedāvāt attālinātas konsultācijas. Tas palīdzētu ietaupīt līdzekļus – gan par transportu, gan par vizītēm. Analīžu apskats un konsultācijas daudzos gadījumos varētu notikt attālināti. Būtu jāpaplašina iespējas izmantot attālinātas vizītes, lai pacienti varētu saņemt palīdzību arī no mājām vai pēc darba.
Tikšanās noslēgumā Hosams Abu Meri uzsvēra: – Darāmā veselības jomā ir daudz. Ir jāuzlabo ambulatorā aprūpe, jāstiprina reģionālās slimnīcas, jānodrošina savlaicīga speciālistu pieejamība, jāmazina nepieciešamība ārstiem strādāt vairākās vietās. Tāpat bažas par slimnīcas slēgšanu nav pamatotas – tā netiks slēgta, bet gan reorganizēta, lai uzlabotu speciālistu pieejamību.
24.04.2026.