Ceturtdien notikušajā skolēnu mācību firmu (SMF) tirdziņā lielu uzmanību guva Raivja Bondara izgudrojums – skanošs spilvens, un viņa firmas „Time to sleep" komanda izcīnīja nomināciju „Inovatīvs produkts". Arī Rīgā, SEB bankas Finanšu centrā, notikušajā festivālā-tirdziņā šis oriģinālais produkts izcēlās ar savu novitāti. Šis nav pirmais gads, kad RAIVIS BONDARS, darbojoties SMF, pārsteidz ar izdomu.
Jaunais talants dzīvo netālu no Saikavas, Praulienas pagastā, un mācās Madonas Valsts ģimnāzijas (MVĢ) 12. dabaszinību klasē. Viņa vecākā māsa jau studē Latvijas Universitātes interjera dizaina programmā, un četrus gadus vecais brālītis arī izrāda spējas līniju vilkšanā (nesen nepasaudzējot, piemēram, brāļa ieskaišu grāmatiņu). Raivja vecāki gan vairāk saistīti ar mežu – mamma ir Valsts meža dienesta Madonas nodaļas konsultāciju centra vadītāja, un tētis strādā Madonas virsmežniecības Lubānas mežniecībā par mežzini. Taču tehniska un radoša domāšana piemitusi arī ģimenes radiem, ne tikai jaunajai paaudzei. Raivis atklāja, ka vectēvs no mammas puses bijis mehāniķis. Arī citi radi bijuši tehniski cilvēki, izgudrotāji. Mammas vectēvs izgudrojis ūdenssūkni, kā arī citas saimniecībā noderīgas lietas.
– Kas īsti ir firmas „Time to sleep" prece, un kā radās iedvesma ražot tieši to?
– Šogad pircējiem piedāvājam iegādāties spilvendrānu, kurā ir iešūta kabatiņa un tajā iekšā ievietots skaļrunis. No tā pa spilvendrānas iekšpusi aiziet vads ar 3,5 milimetru (standarta) savienojumu ar mūzikas atskaņotāju – mūzikas centru, pleijeru, radio un citiem. Doma ir tāda, ka daudziem cilvēkiem, tai skaitā arī man, gulēt ejot patīk klausīties mūziku, taču ausīs ievietojamās austiņas ar laiku sāk spiest ausis un vienkārši atstāts ieslēgts radio vai mūzikas centrs var traucēt gulēt citiem mājiniekiem. Gulēšanai mūsu skaļrunītis netraucē, jo tas ir samērā mazs, turklāt spilvenu novieto tā, lai mikrofons ir spilvena apakšā. Pārsvarā mērķauditorija ir jaunieši, taču par to interesējas arī vecāki cilvēki, viņiem arī patīk doma, ka varētu uz nakti paklausīties Latvijas Radio 2. Ir izskanējis ieteikums taisīt līdzīgu spilvendrānu, bet ar iebūvētu modinātāju. Taču tas varētu būt pārāk traucējoši, ka modinātājs sāk skanēt burtiski pie pašas auss. Šī ideja man radās tāpēc, ka pašam sāpēja ausis no pleijera austiņām, arī mūzikas centru nevarēju atstāt uz nakti skanam, jo tieši aiz sienas ir mana mazā brālīša istaba, kuru mūzika naktī var pamodināt.
Pārlūkojot internetu, pamanīju, ka ir parādījusies līdzīga ideja, piemēram, Latvijā ir pieejams vienkāršs, balts spilvens, kurā iekšā ir iešūts skaļrunītis. Taču tādā gadījumā šo spilvenu nekad nevarēs izmazgāt. Mūsu spilvendrānām skaļrunīti var viegli izņemt ārā, lai tas netraucē mazgāšanai. Arī vados, manuprāt, nav iespējams sapīties, ja nu vienīgi kāds pa nakti grozās tā, ka no rīta spilvens atrodas kājgalī, varbūt tad sapīšanās būtu iespējama. Ekskluzīvāks audums vai lielāks spilvendrānas izmērs par standartu var preci nedaudz sadārdzināt, taču pamatcena, manuprāt, ir pieņemama. Pagaidām mums ir izveidots tikai preces prototips un spilvendrānas var pasūtīt nākamā gada janvārim, jo gaidām, lai atsūta pasūtītos skaļrunīšus – tos gan netaisām paši.
– Kādas idejas varēja smelties Rīgā notikušajā SMF tirdziņā?
– Rīgas tirdziņā varējām novērot ļoti daudz labu ideju, piemēram, kurpju auklas, kas naktī spīd kā atstarotājs. Man patika arī ideja, kas reālajā tirgū tomēr jau pastāv, –
projektors un ierīce ar infrasarkano staru saisti, kas darbojas kā interaktīvā tāfele. Tomēr atšķirība ir tāda, ka tirgū ir pieejama ierīce, kurā iebūvētas abas šīs funkcijas, bet SMF izveidojušas atsevišķu ierīci. Tāpēc cilvēki, kam jau ir projektors, bet nav šīs ierīces, to var nopirkt atsevišķi, nav speciāli jāpērk projektors ar jau iebūvēto ierīci.
– Pagājušajā gadā tevis izgudrotais produkts arī bija gana iespaidīgs vidusskolēnam. Pastāsti nedaudz par to.
– Nekā īpaši sarežģīta tur nebija, varbūt vienīgi izpētes process, taču izgatavošana bija salīdzinoši vienkārša. Šogad iedvesma ir nākusi, vairāk vadoties pēc savām interesēm un vajadzībām, bet pagājušajā gadā man pašam nebija iphone, taču pārdevām cimdus, kas paredzēti tieši šādu telefonu īpašniekiem. Internetā izlasīju, ka iphone un citu touchscreen (skārienjutīgu ekrānu) telefonu īpašniekiem ziemā salst rokas, jo ar cimdiem telefonu ir grūti pārvaldīt, tāpēc pogas jāspiež kailām rokām. Tad nu nedaudz papētīju, kas un kā, un izgatavojām cimdus, kas paredzēti iphone, touch un visiem citiem skārienjutīgajiem telefoniem ar kapacitatīvo tehnoloģiju.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 19.12.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto