Septembra beigās skolā saņēmām priecīgu ziņu, ka Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) skolu programmā "Putni un mēs" divu gadu darbošanās rezultātā esam iekļuvuši triju aktīvāko skolu skaitā (arī Žīguru pamatskola un Dundagas vidusskola), tāpēc Sarkaņu pamatskolas pārstāvjiem tika piedāvāta 2 dienu ekskursija uz LU Bioloģijas institūta Papes putnu staciju, kur vislielākajos apmēros notiek putnu gredzenošana.
17. oktobrī uz Papi no Sarkaņu pamatskolas devās Ilze Drozdova, Laima Kazakeviča (9. kl.), Baiba Johansone (8. kl.) un skolotāja Inese Sudāre.
Sestdiena, 17. oktobris.
Lai gan agri jāceļas, jau pulksten 5.30 visas dalībnieces laicīgi esam pie Sarkaņu pamatskolas. Braucienam nepieciešamās lietas (izskatās daudz!) sarindojam pagasta busiņā un dodamies uz Rīgu. Diemžēl vēlāk atklājas, ka viena soma netika ielikta līdzi, bet šī problēma tiek veiksmīgi atrisināta. Ceļš līdz Rīgai ir joku un sarunu pilns, tikai vienu mirkli ir klusums, jo mēģinām iemigt – neveiksmīgs mēģinājums. Jau 7.35 ieraugām zīmi "RĪGA", bet, tā kā neesam vienīgās braucējas, kam jātiek pilsētā, pie Rīgas Latviešu biedrības nama ierodamies tikai pulksten 8.20.
Pēc pulksten 9 izbraucam uz Papi, un šajā garajā ceļa posmā gan sanāk pagulēt. Jau tur sapazīstamies ar tiem skolēniem, kuri autobusā iekāpj Rīgā. Tiekam pamodinātas, jo Skrundā mums piepulcējas vēl 5 jaunieši un skolotāja no Ugāles vidusskolas. Vienā ziņā viņus apskaužam, jo viņi ir, domājams, izgulējušies. Pirmajā pieturas vietā vērojam ziemeļu gulbju pulku barojamies uz lauka. No Rīgas kopā ar mums ir gids – Madonas novadā zināmais ornitologs Gaidis Grandāns.
Pulksten 14.05 esam Papē, piebraucam pie "Jānīšiem" (vieta, kurā paliekam). Tiekam mudināti celt teltis (nakti gan mēs, izņemot skolotāju, tur beigās neguļam, jo ārā ir ļoti auksts un atrodas nakšņošanas iespējas putnu stacijas mājiņās). Pusdienās mums piedāvā siltu zupu. Pēc tam visus sadala 4 komandās, kuru nosaukumi ir putnu latīniskie nosaukumi.
Sākam pārgājienu. Pieejam pie putnu murda, bet tajā iekšā ir dižraibais dzenis, pilnais nosaukums ir jāizspriež visiem kopā, salīdzinot ar pazīmēm putnu noteicējā. Ejam gar jūru un vērojam jūras kraukļus, cekuldūkuru un citus ūdensputnus. Pamazām sāk pūst aizvien lielāks vējš un sāk līt. Ja ļoti salst, var atgriezties nometnē, tomēr ceļu turpinām visi. Pēc kādas stundas lietus un stiprais vējš ir rimies.
Vakarā esam atpakaļ mājvietā un tūlīt pat pa komandām, un katrai viens uzdevums: jāiekur ugunskurs, jāuzstāda 2 pūču ķeramie tīkli un viens mazo putnu ķeramais tīkls. Kad darbs pabeigts, visi sāk pulcēties pie tikko iekurtā ugunskura. Tiekam pie cepamdesiņām, maizes un kečupa, tās ir mūsu vakariņas (vēlāk uz namiņu var iet arī dzert tēju).
Pēc pulksten 21 katrs var darāmo izvēlēties. Citi staigā gar jūru, citi ar pīkstināmo atdarina peli, lai tīklos ievilinātu un varētu gredzenošanai noķert pūces (redzējām ausainās pūces!), citi pēc bildēm min vai atpazīst putnus, ja tas neizdodas, putni bildēs jānosaka pēc noteicēja. Citi sēž pie ugunskura vai dzer tēju, bet citi jau sāk posties uz gulēt iešanu. No mūsu skolas mēs abas ar Laimu ejam ķert pūces. Cik interesanti, ka tas notiek, spaidot pīkstošu mantiņu. Mums līdzi ir divi puiši no Rīgas – Niklāvs un Morics, kas ļoti daudz zina pastāstīt par visu procesu un putniem. Tuvu pusnaktij mūsu mājiņā gaisma tiek izslēgta.
Svētdiena, 18. oktobris.
Pulksten 7 rītā noskan modinātājs, būtu jāceļas, bet mēs guļam, līdz kamēr pie mūsu durvīm sāk klauvēt smaidīga skolotāja, nevis dusmīgs ornitologs Oskars Keišs.
Ejam skatīties, kā tiek gredzenoti sīkie putni, pārsvarā ir zeltgalvīši, paceplīši, bet ir arī dziedātājstrazds, melnais meža strazds. Par gredzenošanu tiek pierakstītas dažas ziņas: putnu suga, laiks, spārnu garums, svars, jaunulis vai vecāks putns. Pēc apgredzenošanas putnu atkal gaida brīvība. Ik pa laikam ejam apskatīt, vai kāds putns nav murdā. Atkal esam pa komandām un ejam izlikt putnu būrīšus, saņemot informāciju, kur un kā tas pareizāk veicams.
Jau pulksten 11.40 tiek teikti atvadu vārdi, izdalītas šokolādes, saņemam komentārus par to, kādi putni divu dienu laikā atzīmēti novērojumu lapiņās.
Sākas atceļš uz Rīgu. Brauciens ir ļoti jautrs, jo nu jau esam labi sapazinušies. Pulksten 16.10 esam Rīgā, bet pēc nepilnas stundas turpinām ceļu uz mājām. Paldies Sarkaņu pagasta pārvaldei par autobusiņu ērtai nokļūšanai uz Rīgu un atpakaļ.
Par gūtajiem iespaidiem jautāju arī pārējām brauciena dalībniecēm no mūsu skolas.
Laima Kazakeviča: "Patika iet un tīklos ķert visādus mazos putniņus, kurus gredzenoja un palaida atkal vaļā, šie putniņi ir vienkārši skaisti, it īpaši zeltgalvītis. Šī divu dienu ekskursija bija ļoti interesanta, un es gribētu tādu atkārtot, jo tā var uzzināt daudz ko jaunu."
Baiba Johansone: "Man vislabāk patika pūču ķeršana. Nakšņošana putnu stacijas mājiņā bija jautra. Iepriecināja un pārsteidza, ka putnu noteikšanā man bija vislabākais rezultāts no mums visām."
Skolotāja Inese Sudāre: "Vērtīgs brauciens. Ar apbrīnu vēroju ornitologu mērķtiecīgo un precīzo darbošanos putnu gredzenošanā, lidojošo putnu uzskaitē prožektora apgaismotajā laukumā pret debesīm. Pārsteidza, ka jebkurš no stacijā redzētajiem putniem, paņemts rokās, šķiet mazāk dižens augumā nekā lidojumā (arī ausainā pūce!), toties krāsu nianses tuvumā atklājas visā krāšņumā."
No šīs ekskursijas man pašai paliek tikai labas atmiņas. Iepazinos ar jauniem cilvēkiem, bet galvenais – ieguvu daudz jaunu gudrību saistībā ar putniem. Bija vērts tik aktīvi piedalīties LOB rīkotajos konkursos un citās aktivitātēs.
Autore: ILZE DROZDOVA,
Sarkaņu pamatskolas 9. klases skolniece
INESES SUDĀRES foto