Pateicoties Vissvētās Jēzus Sirds kongregācijas abata Austrijā – tēva Jakoba Forgas – iniciatīvai un daudzu līdzcilvēku atbalstam, uz Stirnieni pagājušā gada nogalē tika atvestas Vācijas pilsētiņā Gottingē Sv. Mihaela draudzē demontētās ērģeles. Lai uzstādītu dāvāto instrumentu, šovasar pēc Jāņiem Stirnienes katoļu baznīcā darbu uzsāka firmas „Melbārža mūzikas instrumentu darbnīca" pārstāvji.
Jāatgādina, ka Stirnienes baznīcas ērģeles tika sagrautas Otrā pasaules kara laikā, un sapnis par jaunu instrumentu draudzē tika lolots daudzu gadu garumā.
Ar ērģeļu restauratoru Alvi Melbārdi vairākkārt tikāmies ērģeļu atjaunošanas un uzstādīšanas periodā Cesvaines luterāņu baznīcā, tāpēc vispirms taujāju, ar ko abi jauniegūtie instrumenti atšķiras.
– Cesvainē ērģeles ir lielākas, – atbild meistars, – bet šīs ir labākā stāvoklī. Instruments būvēts ap 1870. gadu, ērģelēm ir deviņi reģistri, viens manuālis un pedālis (viena roku klaviatūra un viena kāju klaviatūra). Šis ir mehāniskas traktūras instruments (traktūra ir veids, kādā spēles klaviatūras tiek sasaistītas ar ventiļu mehānismu). Pie šī instrumenta ērģelniekam būs daudz labākas sajūtas, nekā spēlējot pie citiem, jo viņš ļoti tieši varēs ietekmēt to, kā atveras, aizveras ventilis, kā ieskanas stabules, kā tās beidz skanēt.
Alvis Melbārdis uzsver, ka humānais sūtījums – ērģeles – Vācijā bijis labi nojaukts, darbu veikuši ērģeļbūvētāji, līdz ar to uzstādīšana ir relatīvi vienkāršāka. – Vienīgais mīnuss, ka instruments nebija restaurēts, – nosaka meistars. – Ik pa 100 gadiem ērģeles būtu jārestaurē. Šīm ērģelēm pilnībā bija jāpārlīmē plēšas, instruments bija cietis no ķirmjiem, bija salūzuši skaliņi un jānomaina praktiski visas ādas daļas.
– Pašlaik visu sākam likt kopā, – darba procesu iezīmē Alvis Melbārdis. – Ir sagatavotas detaļas: plēšas ir gatavas, vējlādes šodien pabeigsim, pedāļu vējlāde jau nolikta savā vietā, mehānika ir savilkta, spēles galds – vietā, apbūve jau līdz pusei ir salikta. Vēl gaidāmi regulēšanas darbi, kas prasa ilgu laiku, un skaņošanas darbi pie stabulēm. Domāju, ka augustā viss būs paveikts.
– Tā ir ērģeļu specifika, ka vari nonākt pilnīgos laukos, kur ir trīs mājas un viena baznīca, un tajā ir tāds instruments, kāda nav pat lielpilsētā, – kopainu iezīmē ērģelnieks Jānis Pelše.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 26.07.2007.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto