Kā gadījies, kā ne – nupat jau rit pēdējās vasaras dienas. Skolēniem šis laiks vienmēr izraisījis dalītas jūtas, jo, no vienas puses, žēl, ka atpūta beigusies un būs jāmācās, no otras – atkal tiks satikti draugi, stāstīti vasaras piedzīvojumi. Satraukuma pilnas šīs dienas, domājams, ir visiem jaunajiem studentiem, kam arī tūlīt sāksies pavisam citāds dzīves posms.
Pirmdien studijas Rīgā uzsāks arī viena no centīgākajām Cesvaines vidusskolas absolventēm – MADARA RAUDA. Skolas direktors viņu šogad uzteica īpaši, jo Madara gan piedalījās valsts olimpiādē ekonomikā, gan saņēma Ministru prezidenta pateicības rakstu. Aicināju jaunieti uz sarunu par to, kāds bijis mācību laiks Cesvainē un kur tālāk vedīs viņas ceļš.
– Esmu iestājusies Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātē.
Šogad piedalījos valsts olimpiādē ekonomikā. Ik pa laikam man atgādina, ka atnākusi pateicības vēstule, bet to vēl neesmu apskatījusi, jo vēstule atrodas skolā.
– Tā kā mācībās esi centīga, īpaši nesatraucies par tikšanu izvēlētajā augstskolā?
– Man vienmēr ir piemitusi apzinība, arī mācībās. Runājot par eksāmenu rezultātiem – vienmēr var gribēt labāk. Bet, tā kā ar to pietika, lai tiktu valsts apmaksātā budžeta vietā, ar galarezultātu esmu apmierināta. Tur, kur gribēju, esmu tikusi. Man bija motivācija, ka, lai iegūtu, ko gribu, ir maksimāli jācenšas un pie tā jāstrādā. Arī citos gados esmu bijusi labiniece. Brīnos, ka, lai gan visi apgalvo, ka vidusskola ir diezgan grūts laiks, papētot savus sekmju izrakstus, man tieši pēdējos trijos gados atzīmes uzlēca uz augšu. Mani nekad ģimenē nav spieduši vai mācījuši, ka jābūt apzinīgai mācībās. Manī pašā iekšā sēž pārliecība, ka jāizdara viss, lai būtu labākā. Patīk tā apziņa, ka maksimāli cenšos izmantot savu domāšanu, spējas.
Domāju, ka esmu gatava doties uz priekšu. To pat gaidu – šo jauno dzīves posmu. Pēdējā mācību gadā regulāri braukāju uz RSU organizētajiem kursiem, tāpēc paspēju jau nedaudz pierast pie galvaspilsētas ritma. Tas pat nedaudz vilina. Apskatot lekciju sarakstu, gan esmu mazliet sabijusies, taču ticu, ka viss būs labi. Noteikti pietiks arī laika atpūtai ar draugiem, jo ieplānot var gan mācīšanos, gan atpūtu. Daudzi jau biedē, ka mediķi mācoties līdz pat sešiem rītā. Vēl ir pāris dienu laika, jo studijas sāksies pirmdien – tad arī būs svarīgāki sākotnējie iespaidi. Labi, ka kursu laikā varēju ar Rīgu jau aprast, vismaz saprast, uz kurieni un ar kādu sabiedrisko transportu man jābrauc, apstaigāju vismaz vienu no vairākiem savas fakultātes spārniem. Tagad ir tāds patīkams satraukums. 31. augustā ir paredzēts dot imatrikulācijas zvērestu, un pēc tam jāsatiekas ar fakultāšu vadītājiem. Tad jau redzēs, kā būs. Mamma arī vairs nesatraucas, ka mani jālaiž lielajā dzīvē. Tiktāl mani esot izaudzinājusi, tālāk jāsākas patstāvīgai dzīvei, kam piekrītu. Manu draugu izvēle studiju programmās bija ļoti dažāda: gan Āzijas valodas, gan ekonomika, gan pārtikas tehnoloģija, bet mediķe draugu kompānijā būšu vienīgā. Ar klasesbiedriem esam apņēmušies tikties arī turpmāk, vecos draugus aizmirst nedrīkst. Visas iepriekšējās negatīvās lietiņas vai nesaskaņas ir aizmirsušās. Ar laiku vispār skolas laikus atcerēsimies tikai ar pozitīvām atmiņām.
– Vai uz studijām medicīnā esi gājusi apzināti?
– Vēlējos savu nākotni saistīt ar medicīnas jomu jau kopš bērnudārza laikiem. Vienmēr esmu zinājusi, ka būšu ārste. Varbūt pēdējos gados apsvēru arī citādākas nākotnes perspektīvas, tieši tā iemesla dēļ, ka tā nebūs tikai profesija, bet arī dzīvesveids. Arī studiju ilgums ir veseli 6 gadi. Mamma ir ārste, bet viņa vienmēr ir centusies mani atrunāt no iešanas viņas pēdās, līdz pat 12. klasei. Taču pēdējā gadā viņa saprata, ka mans lēmums nav mainījies, un tāpēc arī samierinājās. Tagad ir pat tīri apmierināta, ka esmu tikusi budžetā un sākšu jaunu dzīves posmu. Protams, viņas ieteikums izvēlēties kādu citu profesiju ir saprotams, ņemot vērā šābrīža situāciju. Latvijā strādājošiem ārstiem arī iepriekš nav gājis spīdoši vai viegli. Man medicīna patīk, un es nespēju iedomāties, ka varētu darīt ko citu. Man vienīgi pietrūks matemātikas, jo tā nav iekļauta studiju programmā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 29.08.2009.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto