– Vai jūs aizkustināja „Baltijas ceļam – 20" veltītie vērienīgie piemiņas pasākumi pagājušās nedēļas nogalē? – vakar jautājām Madonā sastaptajiem cilvēkiem.
Madoniete Dzidra:
– Sava vēsture, protams, ir jāzina un tādi notikumi kā „Baltijas ceļš" pirms 20 gadiem ir jāatceras, bet noskaņojums, kā jau pensionāram, gan nav nekāds spožais. Pa televizoru skatījos tiešraides no notikumu vietām, to, kā uz salas Daugavā top Likteņdārzs. Tā ir ļoti jauka ideja, būs kādreiz jāaizbrauc un jāapskatās viss uz vietas. Priecē, ka akcijas laikā uz ziedojumu tālruni piezvanīja tik daudz cilvēku un ziedoja vienu latu tā tapšanai. Kam ir lielāki līdzekļi, ziedojumu kartes var nopirkt arī Latvijas Pastā.
Ēriks Barkovskis no Ļaudonas:
– Es pārraides pa televizoru skatījos, var teikt, visu dienu. „Baltijas ceļš" pirms 20 gadiem saistās ar ļoti labām atmiņām. Savukārt tagad iepriecināja, ka latvieši starp skrējiena „Baltijas sirdspuksti" dalībniekiem bija noteicošā vairākumā, bet to, kāpēc mūsu kaimiņu atsaucība bija daudz mazāka, grūti izskaidrot. Pasākums bija ļoti iespaidīgs un atmiņā paliekošs.
Madonietis Laimonis Cērpiņš: – Es skatījos, un tas atstāja lielu iespaidu. Katrā ziņā šādu piemiņas pasākumu ir vērts rīkot, savu vēsturi jau nevajag aizmirst. Arī Likteņdārza veidošanas iecere ir atbalstāma. Patīkami, ka vienas dienas laikā svētdien uz ziedojumu tālruni piezvanīja tik daudz cilvēku.
Aiga Freija no Mētrienas: – Par to, ka „Baltijas ceļš" pirms 20 gadiem bija ļoti nozīmīgs notikums, nav šaubu. Tas jāpatur atmiņā. Skrējienā „Sirdspuksti Baltijai" piedalījās divas meitas – Lauma un Ivita. Viņas skrēja pie Cēsīm un mājās atgriezās lielā sajūsmā un pacēlumā.
Dzintra no Sarkaņiem: – Tādus pasākumus vajag rīkot. Patīkami, ka skrējienā latvieši bija visaktīvākie un tajā piedalījās tik daudz jauniešu. Arī Likteņdārza veidošana ir ļoti laba ideja, ko, spriežot kaut vai pēc zvaniem uz ziedojumu tālruni, atbalsta ļoti daudz Latvijas iedzīvotāju.
Aptauju veica
ŽEŅA KOZLOVA