Trešdien astoņās Latvijas pilsētās, tai skaitā arī Madonā, pašorganizācijas kustības „Latvijas forums" diskusijā tikās novada domes pārstāvji, pagastu pārvalžu vadītāji, skolotāji, skolēnu vecāki, skolu direktori un darbinieki, kā arī citi sabiedrības pārstāvji. Emocionāli piesātinātajā diskusijā „Atbalsta formas/veidi Latvijas skolām reformu laikā", paralēli atbilžu rašanai uz neskaidriem jautājumiem, par mērķiem galvenokārt tika izvirzīta praktisku ieteikumu rašana un labas prakses piemēru apmaiņa.
Iepriekš jau informējām, ka šī bija otrā šīs kustības diskusija, kas šoreiz bija veltīta ar izglītību saistītajiem jautājumiem. Pasākuma iniciatori un organizatori bija Valsts prezidents un viņa pārraudzībā esošā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK). Visās pilsētās – Rīgā, Cēsīs, Jelgavā, Madonā, Mazsalacā, Ogrē, Jēkabpilī un Valmierā – diskusija sākās vienlaicīgi – pulksten 15.
SAK priekšsēdētājs Roberts Ķīlis atklāja pasākumu: – Vispirms lielu paldies klātesošajiem lūdza nodot Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers par to, ka esat izrādījuši savu vēlmi kopīgi rast risinājumus. Šī diena ir pierādījums tam, ka, paši organizējoties, mēs varam ko sasniegt un palīdzēt cits citam. Gan prezidents, gan prezidenta kanceleja vēlētos turpināt šādu diskusiju praksi, cik vien tas ir iespējams. Foruma mērķi ir divi: pirmkārt, palīdzēt ar idejām; otrkārt, izveidot priekšlikumu kopu. Protams, pozitīvs blakusefekts ir pastiprinātā uzmanība izglītības jomā esošajām problēmām, jo par to ir jārunā.
Madonā forumu vadīja Roberts Ķīlis, Cēsīs – Valsts prezidents Valdis Zatlers, Ogrē – izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, bet viņas vadītās ministrijas (IZM) ierēdņi – pārējās pilsētās. Valdis Zatlers viesojās Cēsīs tieši tāpēc, ka pēc pirmā notikušā foruma cēsnieki izveidoja paši savu „Cēsu forumu", un tādējādi viņš izrādīja savu respektu pret šo cilvēku aktivitāti.
– Katrs cilvēks staigā ar savu ideju, taču tās vajag savākt vienkopus. Tāpēc šis forums bija tik ļoti vajadzīgs. Izglītības tēma sevī ietver arī citus būtiskus jautājumus, piemēram, demogrāfiju un lauku attīstību, kur nav arī risinājuma un skaidras vīzijas. Tādēļ arī valdīja tik lielas emocijas – stāsts nav tikai par skolām, bet arī par lauku nākotni, demogrāfiskajiem risinājumiem, kas jāformulē pēc iespējas ātrāk, – Roberts Ķīlis secināja pēc diskusijas.
Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters uzsvēra: – Pie tā, kā sakārtot izglītību īstermiņā, mēs esam strādājuši jau iepriekš, tāpēc zinām, kā sagaidīsim 1. septembri. Par to lielu daļu pateicības pelnījusi izglītības pārvalde. Taču ilgtermiņa attīstības jautājumi nav gluži mūsu pārziņā. Šobrīd atrodamies šādā situācijā tādēļ, ka iepriekš to nevēlējāmies risināt. Būtībā, raugoties pēc demogrāfiskās situācijas, mūsu novada izglītības sistēma ir uzbūvēta pēc 80. gadu vajadzības. Tajā laikā dzima krietni vairāk bērnu, taču pēdējos piecos gados jaundzimušo skaits ir 330-360. Skaidrs, ka sistēma jāpārkārto, taču to nedrīkst izjaukt, jo skola ir arī reģiona attīstības elements. Madonas novadā nelikvidēsim nevienu skolu, jo pretējā gadījumā mēs uz 20 gadiem nolemtu šādu teritoriju panīkumam, tai nebūtu nākotnes.
Foruma plānā ietilpa jautājumu un mērķu nospraušana diskusijas veidā, darbs 3 grupās, kas katra attiecīgi nodarbojās ar jautājumu, kuri saistīti ar saimniecisko darbu, interešu un profesionālo izglītību vai vispārējo izglītību, risināšanu. Pēc apspriešanās grupām bija jāstāda priekšā 3 labas idejas vai jomas, kurās problēmas jārisina tūlīt. Pēc diskusijas apmeklētāji varēja uzdot interesējošos jautājumus tieši IZM pārstāvēm.
Kopumā diskusijās iesaistījās ap 400 dalībnieku. Vislielākā atsaucība bija Madonā, kur ieradās 70 dažādu profesiju un sabiedrības pārstāvju. Ogrē forumā piedalījās 67 interesenti, Valmierā – 64, Cēsīs – 60, Jelgavā – 40, Jēkabpilī – 35, Rīgā – 25, Mazsalacā – 24.
Plašāku ieskatu foruma laikā paustajos viedokļos un problemātikā sniegsim laikraksta ceturtdienas numurā.
Autore: LAURA VOITIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto