Kartupeļu stādījumos lakstu puves infekcija turpina izplatīties arī mūspusē, piemājas un mazdārziņu stādījumos sasniedzot gandrīz simtprocentīgu izplatību.
Dažviet laksti jau nokaltuši, citur slimības attīstība ir mazāka, vēl sākumstadijā. Sausplankumainība vairāk izplatīta uz novājinātiem ceriem. Kartupeļu ražu apdraud arī lapgrauža kāpuru un jauno vaboļu izplatība, kāpuri bojājuši augus, un uz viena auga mēdz būt pat desmitiem kāpuru. Tāda ir aina, ko redz kartupeļu vagās.
Šobrīd iestājušies kartupeļu lakstu puves attīstībai labvēlīgi laikapstākļi – lietus, paaugstināts gaisa mitrums un sutīgs laiks. Kādus lakstu puves ierobežošanas pasākumus lietot?
Ja savā mazdārziņā nevēlas lietot ķimikālijas, bioloģiskās audzēšanas piekritēji lakstu puves apkarošanai izmanto ķiploku-sīpolu uzlējumu (500 gramu mizu vai lakstu uz 10 litriem ūdens), ko pirms lietošanas atšķaida proporcijā 1 : 10.
Daudzi piemājas kartupeļu tīrumu un mazdārziņu saimnieki nopļauj lakstus, īpaši agrajām šķirnēm. Pēc pļaušanas lakstus vajadzētu aizvākt no lauka un sadedzināt. Augu aizsardzības speciālisti vēlīnās šķirnes lielākās platībās iesaka pasargāt ar kādu no fungicīdiem. Kartupeļu noturība pret lakstu puvi atkarīga gan no šķirnes, gan arī augsnes un augšanas apstākļiem.
Kartupeļu lakstu puvei ir divas formas – lapu un stublāju. Lapu formai raksturīgākās pazīmes ir pelēkbrūni plankumi uz lapām. Tie sākumā parādās vairāk uz augu apakšējām vai vidējām lapām. Mitrā un siltā laikā plankumi ātri palielinās. Stublāju forma ir daudz agresīvāka, jo infekcija parasti nāk no inficēta stādāmā materiāla.
Apskatīsim arī savus kartupeļus!
Autors: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto