Biškopība ir profesija, kas daudziem dravniekiem ir pamatienākumu avots, bet daudziem kā papildus ienākums jeb vaļasprieks. Savulaik, izvēloties mācīties par biškopi, Ivars Bankavs domājis, ka arī viņam būtu noderīgas šīs zināšanas. Tā arī notika, jo, atgriežoties saimniekot vecāsmātes lauku mājās Aronas pagasta "Birzmaļos", viņš nolēma, ka te ar laiku izveidos bišu dravu.
Pirmo bišu stropu atradis un nocēlis no mājas bēniņiem, jo savulaik arī vectēvam bijušas bites. Pārējos savācis pamazām vien no kaimiņu mājām, izmantojis arī paštaisītos stropus. Tagad jau ir iecere dot priekšroku bišu paviljoniem, lai būtu ērtāk strādāt, lai mazāk iespaidotu laika apstākļi.
Ivars Bankavs biškopībā izglītojies Vecbebru profesionālajā vidusskolā. Pēc tam papildinājis zināšanas lauksaimniecībā Ērgļu arodvidusskolā.
Septiņi gadi "Birzmaļos"
Nu jau būs septiņi gadi, kā bitenieka arods tiek likts lietā piemājas saimniecībā "Birzmaļi" Lauteres pusē. Ivars Bankavs saimnieko kā pašnodarbinātā persona, un tā esot daudz vienkāršāk, nekā būtu "Birzmaļus" reģistrējis kā zemnieku saimniecību.
– Atgriezos laukos, jo patika darboties ar bitēm. Kad mācījos Vecbebros, vērtīgs bija prakses laiks Cēsu rajona Drabešu pagastā pie bitenieka Jāņa Sietiņsona. Nostrādāju visu vasaru, un Sietiņsons neliedza savu pieredzi. Tagad apmeklēju Latvijas Biškopības biedrības Madonas rajona nodaļas rīkotos seminārus. Ja rodas kādas problēmas, griežos pie nodaļas vadītāja Jāņa Puriņa, kas dalās informācijā.
Piemājas saimniecībā "Birzmaļi" lauksaimniecībā izmantojamās zemes ir pamaz – 10 ha, un tajā tiek sēti un audzēti nektāraugi: griķi, facēlija. No mājdzīvniekiem tiek turēta kaza un vistas. Veselīgo kazas pienu pieradināti dzert arī bērni. Kitijas un Ivara Bankavu ģimenē aug divi puikas – Raivis un Ivis. "Birzmaļu" saimniecībā joprojām labs palīgs ir arī vecāmāte Vera Lapsiņa.
Medus raža mazāka
"Birzmaļos" šogad medus raža ir krietni mazāka nekā iepriekšējos gados, jo to laikam ietekmēja nepastāvīgie, neparedzamie laika apstākļi. Vēl jau gan vasara turpinās, un tikai rudenī varēs spriest par to, vai šis bija vai nebija medus gads. Pagaidām izskatās, ka vissliktākais no visiem maniem biškopībā pieredzētajiem. Vēl gan nedrīkst atmest cerību, un situācija var mainīties uz labu.
– Medu pārsvarā realizēju Rīgā, jo tur ir vairāk pircēju, pastāvīgie klienti. Madonas novads ir visblīvākais biškopības saimniecību daudzuma ziņā. Līdz ar to medus cena pircējiem nav tik liela kā citviet. Kad aizbraucu uz Pāvilostu, tad tur puslitra burciņa medus tiek pārdota par 3 latiem. Tirgus ir tirgus, un cena mēdz šūpoties, bet ir jārēķinās ar cilvēku pirktspēju. Nevar palielināt cenu, jo nebūs, kas pērk. Tomēr tendence jau ir tāda, ka sliktas ražas gados cenai būtu jābūt augstākai.
Madonā maz medus pircēju, un katram ir kāds pazīstams bitenieks, kā produkcija jau ir pārbaudīta.
"Birzmaļos" ievākts gan pavasara ziedu, gan dažādu jauktu ziedu medus, grūti jau atšķirt, kuros ziedos bites "ganījušās". Ja medus sacukurojies, tas tikai liecina, ka tā kvalitāte ir laba.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 01.08.2009.
Autors: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto