Kas raksturīgas parastam, ilggadīgā laika posmā novērotam jūlijam?
Savā ziņā jūliju – gada siltāko mēnesi – var nostādīt pretēji februārim – gada aukstākajam mēnesim. Vidējā gaisa un ūdens temperatūra sasniedz maksimumu. Vienīgais mēnesis, kad nav iespējamas salnas. Turpinās īsās un gaišās naktis. Jūlijs un augusts – slapjākie, ar nokrišņiem bagātākie mēneši gadā, taču intensīvās iztvaikošanas dēļ upēs un ezeros ir zemais vasaras līmenis. Krasi pieaug ciklonu skaits, kas ieplūst no rietumiem, ievērojami samazinās anticiklonu darbība. Pērkona negaisu skaits, salīdzinot ar jūniju, pieaug apmēram divas reizes. Visbiežāk, vidēji deviņas dienas mēnesī, pērkona negaisi atkārtojas austrumu daļā. Jūlijam bieži vien abi gali vienādi, tas ir, kāds mēneša sākums laika apstākļu ziņā, tādas arī beigas.
Bet kāds bijis šā gada jūlijs? Jūlijs atnāca ar karstām dienām, bet 4. jūlijā, kad ievēroju masveidīgu jauno krupīšu iznākšanu no ūdens, uzpūta vējš no austrumiem, līdzi atnesot patīkamu dzestrumu. 5. jūlijā temperatūra vēl pazeminājās, bet pievakarē ziemeļu vējš, kas pūta visu dienu, nostājās. Kā savu darbu padarījis. Tā arī izrādījās.
Naktī uz pirmdienu (6. jūliju) daudzviet Latvijā bija salnas. Visaukstāk bija Skrīveros, kur uz augsnes virskārtas temperatūra noslīdēja līdz mīnus 4 grādiem, Zosēnos – mīnus 2 grādi, Liepājā un Stendē – mīnus 1 grāds. Salna bija arī Ļaudonā, Cesvaines apkaimē zemākās vietās apsala kartupeļu laksti. Salna jūlijā! Tā nenoliedzami ir sensācija. Taču uzskatu – vēl lielāka sensācija ir tā, ka mūsu sinoptiķi, kas aprīkoti ar pietiekoši modernu aparatūru, salnu tāpat kā mēs konstatēja tikai pēc pamošanās aukstajā rītā.
Ja jau sākts runāt par sinoptiķiem, tad nevaru nepiebilst, ka atkal (pēc vairāku gadu laimīga pārtraukuma) katru dienu esam spiesti noklausīties – "mainīgs mākoņu daudzums". Un nekad – „nemainīgs mākoņu daudzums". Nedzīvojam jau tuksnesī ar skaidrām debesīm. Pie mums mākoņi ir gandrīz vienmēr – kā jau Baltijā. Nezinu kā jūs, bet es nezinu nevienu dienu savā mūžā, kad nebūtu "mainīgs mākoņu daudzums". Ja tas tā, kāpēc gan to atkal un atkal bezjēdzīgi atkārtot?
Kaut ko tomēr gribētu sinoptiķiem vēl lūgt. Reizēm TV1 rāda sinoptiskās kartes. Tas ir labi. Bet vēl labāk būtu, ja ar bultām parādītu galveno gaisa masu plūsmu virzienu, tad laika apstākļu pārmaiņas tuvākajai dienai būtu vēl saprotamākas un uzskatāmākas.
Šogad, ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, pavasarī, arī jūlijā, nokrišņu bija tomēr vairāk. Šis apstāklis nodrošināja gandrīz pietiekamu augsnes mitrumu, kas labvēlīgi ietekmēja visu kultūru augšanu. Tomēr mežos sēnēm joprojām mitruma par maz.
Autors: ILMĀRS PURIŅŠ