– Vai jūs uztrauc Madonas slimnīcas liktenis un vai plānojat iesaistīties parakstu vākšanā un citās protesta akcijās, kas tiks rīkotas, lai slimnīcu saglabātu tās pašreizējā statusā, – vakar vaicājām Madonas ielās sastaptajiem iedzīvotājiem.
Artis no Madonas: – Jā, mani ļoti uztrauc Madonas slimnīcas nākotne. Uzskatu, ka nav pareizi likvidēt slimnīcas, kas līdz šim ir veiksmīgi darbojušās. Eiropas uzstādījums, ka uz 200 000 iedzīvotājiem ir jābūt vienai slimnīcai manā skatījumā ir absurds, jo neatbilst mūsu valstī esošajai reālajai situācijai. Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir pavisam cits apdzīvotības blīvums un infrastruktūra. Ja tiks rīkota parakstu vākšana par slimnīcas saglabāšanu, noteikti tajā iesaistīšos.
Zanda, bijusī madoniete: – Es nedomāju, ka Madonas slimnī-
cu varētu slēgt. Tajā sniegtie medicīnas pakalpojumi ir kvalitatīvi, un šobrīd tuvākā apkārtnē nav alternatīvas medicīnas iestādes. Pati esmu gatava parakstīties par to, lai slimnīca tiek saglabāta.
Māris no Rīgas: – Pareizi ir slēgt tās slimnīcas, kur to uz noteiktu reģionu ir par daudz, taču nav pareizi, ja slēdz tās slimnīcas, kurām blakus nepastāv alternatīva, un cilvēkiem līdz tuvākajai medicīnas iestādei jābrauc 100 un vairāk kilometri.
Jogita no Kusas: – Manuprāt, ir jāraugās, lai medicīnas pakalpojums būtu sasniedzams saprātīgā laika termiņā un kvalitātē. Cik noprotu, slēgšanas gadījumā kā alternatīva mums paliktu Valmieras slimnīca, taču vairāku medicīnas pakalpojumu saņemšanai šis attālums ir par lielu. Braucot uz Valmieru ir jārēķinās ar gandrīz 2 ceļā pavadītām stundām, tas nozīmē, ka arī tuviniekiem pacientu apmeklēt būs ļoti apgrūtinoši.
Rudīte no Kusas: – Madonas slimnīca ir jāsaglabā, jo tajā ir ieguldīti lieli līdzekļi, labi nokomplektēts personāls, jaunas, izremontētas telpas utt. Pat nespēju iedomāties, ka slimnīcas varētu nebūt, ka var nākties braukt uz citām slimnīcām, īpaši Valmieras, ar kuru man ir bijusi saskare. Pati noteikti iesaistīšos parakstu vākšanā vai citās akcijās, ja tas būs nepieciešams.
Aptauju veica EGILS KAZAKEVIČS un AGRIS VECKALNIŅŠ