Ērgļu novads bijušā Madonas rajona teritorijā ir visvecākais. Izveidojies pirms trim gadiem, kad administratīvi teritoriālās reformas aprises vēl joprojām bija neskaidras. Gleznaino novadu (agrāk pagastu) kopš 1998. gada ir vadījis GUNTARS VELCIS, kuru jaunievēlētā novada dome priekšsēdētāja amatā atkārtoti apstiprināja arī 1. jūlija sēdē. Turpinot interviju ciklu ar novadu domju priekšsēdētājiem, „Stars" uz sarunu aicināja arī Guntaru Velci.
– Redzot, cik smagi dažos jaunveidotos novados iet ar struktūras veidošanu un citiem jautājumiem, vai nejūtaties nedaudz atviegloti, ka novada veidošanas trakums Ērgļiem iet secen?
– Neapšaubāmi šajos apstākļos es to uztveru kā priekšrocību. Protams, toreiz viss iznāca neapzināti un intuitīvi, taču jutām, ka tas ir jādara jau 2006. gadā. Reformas ir jātaisa tad, kad tam ir labvēlīgākie apstākļi, un mūsu gadījumā tādi bija pirms trim gadiem. Bija trīs pagasti, kas labprātīgi vienojās par apvienošanos, bija pieejami arī naudas līdzekļi, bet galvenais – atkrita šābrīža nervozā atmosfēra.
Nenoliedzami, daudzas no tām problēmām, kas šobrīd skar Latvijas novadus, nav svešas arī Ērgļiem, taču vēlēšanas un pēcvēlēšanu laiku mēs varējām sagaidīt daudz mierīgāk nekā citi.
– Kāds ir jūsu redzējums par vēl veicamajiem darbiem Ērgļu novadā?
– Revolūcijas mēs netaisīsim. Galvenais ir nepazaudēt labus, gudrus un darboties spējīgus cilvēkus, taču kardinālu izmaiņu nebūs. Kā jau katras vēlēšanas, arī šīs mazliet patīra domāšanu. Daudzas lietas esmu sācis ievērot, ko citkārt ikdienā nepamana. Un tas ir labi.
Man šķiet, ir pozitīvi, ka novada vadība būtiski nav mainījusies, jo šis domes sastāvs ļauj turpināt daudzas labas iesāktās lietas. Mūsu pluss ir tas, ka neesam apauguši ar štata vienībām un daudzi cilvēki pašvaldībā spēj pildīt vairākus pienākumus. Pašam patlaban uz galda stāv 7 Ērgļu novadā realizējami projekti, un lielākajai daļai no tiem esmu vadītājs. Uzskatu, ka šādā veidā mēs paveicam vairāk un arī līdzekļi tiek ietaupīti.
Šobrīd novadā ar Eiropas naudas atbalstu tiek sakārtotas vairākas lietas. Piemēram, Ērgļu kultūras namā tiek īstenoti divi projekti, arī Sausnējas muzeja ēku plānojam savest kārtībā. Tiek rīkots konkurss par Jumurdas pārvaldes ēkas celtniecību. Tie ir lielākie projekti, kas saistās ar mūsu redzējumu, ka katrā novada pagastā iedzīvotājiem nepieciešama vieta, kur sanākt kopā un veidot savu vietas apziņu, identitāti.
Paralēli tiem ir arī vairāki infrastruktūras projekti, kā, piemēram, atkritumu izgāztuves ierīkošana un ūdenssaimniecības projekts par 4 miljoniem latu.
Un vēl ir laba ziņa, ka beidzot sāksies darbs pie Rīgas ceļa būvēšanas. Uzskatu, ka tas ir mūsu vienīgais glābiņš, jo no Rīgas puses pie mums brauc daudz cilvēku, kam te ir īpašumi vai kuri vēlas apmeklēt kādu pasākumu un aktīvi atpūsties. Šis ceļš ir ļoti nepieciešams, jo Rīga ir Rīga, un tik mazā valstī kā Latvija centrtieces spēks ir ļoti izteikts.
Ko šodien vairs var daudz pateikt? Lielās dzīres un plāni bija dažus gadus atpakaļ. Šodien dzīve pati visu noliek savās vietās, un mēs saprotam, kas esam, ko mēs varam un kurp dodamies. Vienīgi varu paust prieku, ka Ērgļu novadā ir tik daudz labu cilvēku. Tie ir cilvēki, kas mīl novadu, kurā dzīvo, un ir gatavi tā labā ļoti daudz darīt.
Tas ir liels ieguvums. Kā un kāpēc tā ir izveidojies, es nevaru pateikt, taču ikdienā to izjūtam visi – gan es, gan citi domes darbinieki. Svarīgākais to visu nesabojāt un neaizbiedēt ar muļķīgām administratīvām metodēm. Paldies iedzīvotājiem, ka viņi ir tādi patrioti.
Kopumā runājot par novada attīstību, nevēlos zīmēt milzu bildes un ieceres, šobrīd galvenais ir saprātīgā formā noturēt un saglabāt to, kas mums jau ir.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.07.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto