Katram dzīve piedāvā tik daudz iespēju, cik viņš pats tās meklē. To varētu attiecināt uz Cesvaines vidusskolas 12. klases absolventu GATI ZENČENKO, kas ar uzņēmību ir spējis sev nodrošināt ne tikai uzvaras un atzinības dažādos literāros konkursos, bet arī ceļojumu uz Strasbūru šovasar un mierīgu sirdi, iesniedzot dokumentus Latvijas augstskolās. Tieši pēc garas gaidīšanas rindās, dokumentu iesniegšanas un ilgā ceļa no Rīgas uz Madonu Gatis vēl ir spējīgs uz jautājumiem atbildēt ar smaidu.
– Cesvaines vidusskolas direktors Didzis Baunis un jūsu klases audzinātāja Inese Āre lepojas ar jūsu aktīvu iesaistīšanos literārajos konkursos. Kuri konkursi tie bija, un kā izlēmāt piedalīties?
– Esmu piedalījies divos Rūdolfa Blaumaņa literārās prēmijas konkursos, tāpat Rīgas Latviešu biedrības rīkotajā konkursā par Jurjānu Andreju un Krišjāni Baronu un 2. Vidzemes patriotiskās dzejas konkursā. Vidusskolas gados, uzrakstot kaut ko labu, varēja pretendēt arī uz vietējā rakstnieka Augusta Saulieša (1869-1933) prēmiju. Esmu rakstījis gan rakstnieku darbu analīzes, gan dzejoļus. Tā rakstīšana sākās ar to, ka skolotāja iedeva izlasīt konkursa nolikumu, man iepatikās ideja, arī balvu fonds piesaistīja, un tā nu es sāku piedalīties. Vienmēr rakstīju tā, lai būtu labi, bet necerēju jau, ka būs tās pirmās vietas. Citi skolēni arī ir ļoti spējīgi un talantīgi.
– Kādus atceraties savus vidusskolas gadus?
– Vidusskolas laiks, ko pavadīju Cesvaines vidusskolā, man paliks labā atmiņā. Mūsu klases kolektīvs bija ļoti draudzīgs – savstarpēji palīdzējām cits citam, tāpat arī netrūka jautrības. Ja vajadzēja ko darīt, visi kopīgi saņēmāmies un darījām. Klases audzinātāja Inese Āre ir ļoti forša, mums ar viņu bija veicies. Visspilgtāk atmiņā paliks pasākumu organizēšana, piemēram, uz Ziemassvētkiem rīkotais pasākums, un žetonu vakarā iestudējām teātra izrādīti. Galvenajās lomās gan nepiedalījos, bet atmosfēra bija ļoti laba. Draudzība un prieks – šie vārdi raksturo manus vidusskolas gadus Cesvainē. Varētu teikt, ka mēs visi bijām centīgi un paši apzinājāmies zināšanu nozīmi. Skolotājs jau var tikai pamācīt, kā būtu jādara, bet, ja skolēns nesaprot, ka viņš mācās pats sev, nekas tur nesanāks.
– Ko domājat par jauno paaudzi, kas tagad paliek vidusskolā pēc jums?
– Manuprāt, viņi vairs nav tik centīgi. Ne visi, bet ļoti daudzi bezmērķīgi staigā apkārt pa vakariem un aizraujas ar kaitīgiem ieradumiem. Tā vietā varēja izmantot laiku lietderīgāk, kaut vai pulciņus apmeklēt. Šāda problēma, iespējams, ir skolēnu slinkuma dēļ vai arī ģimenēs vecāki pārāk maz ar šādiem bērniem strādā – vajag jau tomēr tādu kā pirmo grūdienu, pamudināt viņus.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 21.07.2007.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto