Cesvaines novads ir viens no mazākajiem Latvijā. Novadu reforma teritorijas ziņā to nav izmainījusi. Mainījusies nav arī pašvaldības vadība, jo jau 3 sasaukumus par Cesvaines novada (agrāk pilsētas ar lauku teritoriju) priekšsēdētāju ir ievēlēts VILNIS ŠPATS, ko uz sarunu aicinājām Cesvainei tik nozīmīgajā 800 gadu jubilejas nedēļā.
– Šonedēļ Cesvaine svin svētkus par godu savai astoņsimtgadei. Vai pilsētas iedzīvotāji ikdienā izjūt šo senatnes un bagātās vēstures elpu?
– Ikdienā rit ikdienas dzīve, un par vēsturi daudz domāts netiek, taču šogad atzīmēsim ievērojamu jubileju. Daudziem, iespējams, nav skaidrs, kāpēc mēs tagad svinam Cesvaines 800 gadi, ja pirms nepilniem 20 gadiem 1990. gadā tika atzīmēta 600 gadu jubileja. 1390. gadā Cesvainē tika uzcelta pirmā mūra pils, savukārt 1209. gadā Cesvaines vārds pirmo reizi minēts rakstos, tāpēc arī atšķirīgas jubilejas. Tiesa, apdzīvota šī vieta bija arī krietni pirms tam, jo izrakumi liecina, ka seno letgaļu pils bijusi pils parkā vēl dzelzs laikmetā. Bet 2011. gadā varēsim svinēt arī pilsētas 20 gadu jubileju.
Varam saukt dažādus ar Cesvaini saistītus skaitļus, taču domāju, ka uz to nevajadzētu ieciklēties. Manuprāt, šobrīd būtu lietderīgi Cesvainē iedibināt jaunas tradīcijas svētku svinēšanā, jo līdz šim mums pilsētas svētku kā tādu nebija. Atsevišķi tika rīkoti dažādi pasākumi – mūzikas dienas, teātra svētki un citi, taču vienojoša pasākuma nekad nav bijis, tāpēc šī būtu lieliska izdevība ieviest jaunu tradīciju – svinēt pilsētas svētkus.
– Gadsimtu gaitā Cesvaines statuss ir vairākkārt mainījies, arī šobrīd, reformas rezultātā, ir noformējies Cesvaines novads. Vai iedzīvotāji jau sāk apzināties sevi kā novada iedzīvotājus un ir jau apraduši ar jauno situāciju?
– Man šķiet, ka iedzīvotāji to varbūt vēl nav līdz galam izjutuši, jo mūsu novads realizēja iedzīvotājiem nesāpīgāko variantu. Mēs sev nevienu teritoriju nepievienojām, un arī no mums neviens prom negāja. Kaut arī virspusēji var likties, ka pašvaldībai ir mainījies tikai nosaukums, situācija ir nedaudz citādāka. Būtiskākais, kas mainījies, ir deputātu sastāvs gan skaita, gan personāliju ziņā. Katrs ir nācis ar savām domām un redzējumu par to, kā novadu uzturēt un attīstīt. Arī visa dokumentācija un nolikumi jāmaina.
Runājot par novadu reformu kopumā, es uzskatu, ka līdz galam pārdomāta tā nebija. Ļoti iespējams, ka reformai bija jābūt, taču ne šādā formā. Ir izveidojies daudz mazu novadu, un Cesvaines novads ir viens no mazākajiem, kam blakus teritorijas ziņā milzīgi novadi. Arī mēs šobrīd atrodamies starp lielajiem Madonas un Gulbenes novadiem. Jājautā, kā šādā situācijā valstī var veidoties līdzsvarota teritorijas attīstība?
Jau pats vārds „pašvaldība" norāda, ka iedzīvotājiem ir svarīga valdīšana pašiem, lai pārvalde būtu iespējami tuvu iedzīvotājiem. Ja lemšana attālinās no cilvēkiem, viņi vairs neizjūt saikni ne ar pašvaldību, ne ar valsti, jo šķiet, ka viņu viedoklis netiek uzklausīts un ņemts vērā. Šādā situācijā vadošā loma no iedzīvotājiem tiek pārnesta uz ierēdņiem un politiķiem, kas var brīvi komandēt, ko darīt un ko nedarīt. Arī Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns ir izteicies, ka šī bija politiska, nevis ekonomiska reforma. Esmu pārliecināts, ka ekonomiskā ziņā iedzīvotāji laukos neko neiegūs.
Mums ir žēl, ka novadam neizdevās pievienot Dzelzavas pagastu, kas būtu tikai loģiski, jo abas teritorijas vieno vēsturiskas saites, draudze un arī darbavietas. Ja būtu izdevies apvienoties, novads kļūtu lielāks un vienlaikus arī spēcīgāks. Šobrīd atliek gaidīt un sekot līdzi tiem procesiem, kas mūsu valstī notiek.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 18.07.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto