Katru gadu ik pa laikam kāds sadomā savu auto nomazgāt pie ūdenskrātuves. Gan pie karjera ezera, gan Madonas ezera redzēts, ka tiek mazgātas mašīnas. Netīrais ūdens rada vides piesārņojumu, par ko cilvēki nemēdz aizdomāties.
No Madonas ezera iztek Madonas upīte, pie upītes ir 10 m aizsargjosla, asfaltēts laukums, kur ir ļoti ērti piebraukt, bet ne jau tāpēc, lai izmantotu dabas dotās priekšrocības automazgāšanai.
Redakcijā ieradās Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes kontroles daļas dabas sektora vecākais inspektors Viesturs Viļums, lai pievērstu iedzīvotāju uzmanību un aicinātu ziņot par šādiem pārinodarījumiem dabai.
– Mašīnas nedrīkst mazgāt ne upju, ne ezeru, ne grāvju un dīķu malās, un ir jāievēro noteiktā aizsargjosla. Netīrais ūdens taču iesūcas atpakaļ vidē. Ne jau vienmēr mašīnas mazgā tikai ar ūdeni, izmanto arī mazgāšanas līdzekļus. Cilvēki nepadomā, ka mašīna brauc ne tikai pa tīru vidi un tā ir klāta ne tikai ar putekļiem, bet arī ar eļļu, smērvielu, degvielas daļiņām, pat redzamu kārtu. Mazgājot vai skalojot, ūdenī nonāk piesārņojums, un daudzi dzīvie organismi aiziet bojā. Tas pats attiecināms uz tiem, kas dodas uz upi mazgāt vai skalot veļu, kā arī izmazgā matus ar šampūnu un skalo ezera ūdenī. Tas ir jāsaprot, ka nedrīkst piesārņot vidi, ko visi vēlamies redzēt tīru.
Kāda ir fizisko un juridisko personu atbildība par videi nodarīto kaitējumu?
Uz to vecākais inspektors Viesturs Viļums atbildēja: – Atbildība noteikta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 57. pantā par vides un dabas resursu aizsardzības aizsargjoslā un tauvas joslā noteikto prasību un aprobežojumu pārkāpšanu. Pārkāpums paredz naudas sodu fiziskajām personām no divdesmit līdz piecsimt latiem, amatpersonām – no piecdesmit līdz piecsimt latiem, bet juridiskajām personām – no piecdesmit līdz tūkstoš latiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.06.2009.
AGRA VECKALNIŅA foto