To, ka Madonā, Saieta laukumā 2, nama pirmajā stāvā tiek veidots lauksaimniecības produktu tirdziņš, kam tiks dots nosaukums "Saulītes", zina nedaudzi. Pilsētas dome ir atbalstījusi z/s "Prikņi" ideju par lauksaimniecības produktu tirdziņu, Ilga Sieciņa no Sarkaņu pagasta mūsu avīzes "Stars" lappusēs jau ir pastāstījusi par savu ieceri un aicinājusi uz sadarbību. Par to, vai ir sagaidīta lauksaimnieku interese un atsaucība – mūsu turpmākā saruna.
– Ideja ir tāda, ka jebkura pašnodarbinātā persona, kam ir ko tirgot un kas grib produktus pārdot, to varēs īstenot tirgū. Tāpēc jau arī pilsētas dome telpām ir piešķīrusi tirgus statusu. Pēc tam, kad ievietoju divus sludinājumus, pieteicās ap desmit interesentu. Tomēr cilvēki īsti nesaprot, ko nozīmē pašnodarbinātā persona. Saku, ka jādodas uz Valsts ieņēmumu dienestu, jāizņem pašnodarbinātā apliecība, jānopērk savs kases aparāts, jāiekārto ieņēmumu un izdevumu žurnāls. Tas ir par grūtu, un daudzi vēlas, lai noslēdzu darba līgumu un maksāju algu un nodokļus. Paši negrib neko uzņemties. Viens tā arī pateica: "Es baidos." Es arī baidos, arī man ir jādomā, ka telpu remontā ieguldīti lieli līdzekļi, kā būs, ja tirgus idejai nebūs atbalstītāju. Tātad man ir jābaidās no nekā nedarīšanas.
– Tiem, kas nezina – tas nebūs veikals ar vienu pārdevēju.
– Jā, tā būs tirdzniecība, un katrs zemnieks tirgos visu to, kas aug dārzā, ko var izaudzēt, saražot mājās. Lai sēj un audzē kaut vai sarkanās bietes un mazas bietītes ar visām lapām zupai, ko nekur nevar nopirkt. Tās pašas skābenes nav kur nopirkt. Kad būs salāti, redīsi, gurķi, kabači, burkāni, zirņi, pupas – to visu taču var piedāvāt pilsētniekiem. Zemnieki, kam ir govis, lai tirgo pienu, piena produktus. Neiztirgoto pienu turpat uz vietas var pārstrādāt biezpienā, sierā. Tur ir sagatavotas telpas virtuvei, plīts, kur var gatavot visu, tā, kā mājās. Virtuve būs jūsu rīcībā. Tur varēs kaut kāpostus skābēt, jo telpas būs prasībām atbilstīgas.
Tirgus sāks darbu ar mazumiņu, gaidot, ka piedāvāto iespēju tomēr izmantos. Tiklīdz parādīsies ogas, varēs piedāvāt zemenes, mellenes, avenes, upenes. Gaļas tirgotavas jau Madonā ir vairākas, man ir vēlēšanās likt uzsvaru uz dārzeņiem. Par normālu cenu. Ja, piemēram, neiztirgo svaigos gurķus, var taču ņemt kubulu un tos saskābēt. Mazsālīti gurķi ir delikatese. Kartupeļus, burkānus, bietes var izvārīt ar mizu. Pilsētniekam atliek tikai salasīt visas vajadzīgās sastāvdaļas gan salātiem, gan aukstajai zupai, pat rūgušpiens varētu būt piedāvājumā. Rudenī ir iecere piedāvāt svaigi spiestas sulas. Piektdienās plānots rīkot degustāciju.
– Tas, ko pirks, ko nepirks, atklāsies ar laiku.
– Kā var nepirkt un nedomāt par to, ka tas ir pašu audzēts. Kad aizej uz lielveikalu, ir jāatceras, ka dilles ir atvestas no Holandes, gurķi – no Turcijas, tomāti – no Spānijas. Neviens par to neaizdomājas. Visiem ir ērti aiziet uz lielveikaliem un piekraut pilnus grozus. Ir jāmaina domāšana, bet aiziet pie zemnieka tikai tie, kas ir gudri, kas domā par to, ko ēd.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 21.05.2009.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto