Arī šajā pavasarī mūsu rajonā turpinās pagājušajā gadā uzsāktais Vides aizsardzības fonda finansētais projekts „Mazo ērgļu barības izpēte ar interneta kameras palīdzību".
Teju ik rītu arī es ieslēdzu datoru, noklikšķinu peli un, atverot adresi www.pomarina.lv, sasveicinos ar mazo ērgļu ģimeni, kas šobrīd ir paplašināšanās gaidās.
– Lai gan jauns finansējums projektam nav piešķirts, tā kā aparatūra ir iepirkta, uz privātas iniciatīvas pamata un ar Teiču rezervāta administrācijas nelielu atbalstu projektu turpinām, – laikrakstam pastāstīja Teiču dabas rezervāta Pētījumu daļas vadītājs Uģis Bergmanis. – Pērn 14. jūnijā Tornado vētra nogāza ērgļu ligzdu, iespējami ātri izveidojām mākslīgu ligzdu, kurā putni izligzdoja. Šogad marta vidū (vēl sniegā) 150 metru no iepriekšējā gadā nolauztā ligzdu koka uzstādījām jaunu mākslīgo ligzdu. Mazo ērgļu pāris atlidoja 13. aprīlī, un 14. aprīlī putni sāka papildināt ar zariem šo mūsu piedāvāto mākslīgo ligzdu. Pirmā ola tajā tika iedēta 1. maijā (gaidījām, ka tas notiks ātrāk, jo igauņiem, līdzīgi mums, arī pie ērgļu ligzdas ir interneta kamera, un tur igauniete pirmo olu iedēja 21. aprīlī). Mūsu ērgļu mamma olu iedēja 1. maija pēcpusdienā, otru olu – 5. maija pievakarē.
– Ko vēl novērojāt putnu atgriešanās no Āfrikas laika sākumā?
– Šim pārim zīmīgi ir tas, ka mamma ir tā pati, bet tēviņš – cits. Kā to zinām? Pagājušajā gadā tēviņu noķērām, apgredzenojām un iezīmējām ar spārnu zīmēm, diemžēl šāgada tēviņam no tā visa nav nekā. Līdz ar to gandrīz droši var teikt, ka iepriekšējais ērglis ir gājis bojā. Ja putns izdzīvotu, tas dzimtenē atgrieztos tanī pašā vietā, kur dzīvoja iepriekš.
– Šobrīd ligzdā var redzēt tikai māti, kas silda perējumu, ērgļu tēvu nemana.
– Tēvu var redzēt patiešām reti, tas dažas reizes dienā mammai atnes kādu vardi. Starp citu, līdz projekta uzsākšanai pavasara periods mums bija absolūti nezināms: ko putni dara, cik daudz un ko ēd. Tagad ir apstiprinājušies pieņēmumi, ka pavasarī mazajiem ērgļiem pamatbarība ir nevis peļveidīgie grauzēji – lauku strupastes -, bet vardes. Tajās nedaudzajās reizēs, kad tēviņš mammai ko atnes, tās ir tikai vardes.
Rodas iespaids, ka barības nav pietiekamā daudzumā vai arī jaunais tēviņš ir nepieredzējis. Ir dienas, kad tēviņš ne reizi neatnes barību. Tad mātīte pati dodas baroties, atstājot ligzdu pat uz pusotru stundu. Tas, protams, ir risks dējumam – olas var atdzist vai arī tās var izpostīt kāds nelūgts plēsējs. Šī ir vienreizēja iespēja izpētīt dažādus mazā ērgļa ligzdošanas aspektus, par kuriem līdz šim visai maz zināms.
– Adresi, kur klātienē var vērot mazo ērgļu ligzdu, jau minēju, bet vai cilvēki var redzēto arī komentēt?
– Internetā adrese www.pomarina.lv visiem interneta lietotājiem tiek laista no TVNET servera. Lūk, firmas mājas lapā www.tvnet.lv sadaļā „Zaļā zeme" arī ir iespēja norises ligzdā komentēt.
– Kā veicies ar projektā solīto: vai mikroliegums ir izveidots un kompensācijas saņemtas?
– Pagājušajā gadā privātie mežu īpašnieki, kuru mežos ir mazo ērgļu ligzdas, bija ļoti pretimnākoši un šos mežus nenocirta. Mēs, savukārt, izveidojām mikroliegumu, solot, ka cilvēki saņems kompensāciju likumā noteiktā kārtībā. Cilvēki tiešām šo kompensāciju ir saņēmuši un ir apmierināti. Tā ka var teikt, ka solījumu turējuši gan politiķi, gan mežu īpašnieki, izrādot saprotošu un iecietīgu attieksmi pret putnu dzīvi.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no WEB servera