Šogad Latvijā reģistrēti jau 155 kūlas ugunsgrēki, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta operatīvā informācija.
Tiesa, daudz mierīgāk ir bijis Madonas rajonā, kur, pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Madonas brigādes komandiera vietnieka Arvja Jakoviča teiktā, līdz šim šogad nav bijis reģistrēts neviens kūlas ugunsgrēks.
– Vēl neesam saņēmuši nevienu izsaukumu. Pagājušajā gadā uz šo laiku bija konstatēti pieci kūlas dedzināšanas gadījumi, un kopumā visā 2008. gadā bija aptuveni divdesmit gadījumu. Kraso kūlas ugunsgrēku samazināšanos var skaidrot ar to, ka lauksaimnieki daudz rūpīgāk izturas pret savu īpašumu, jo Lauku atbalsta dienests mūsu rajonā iepriekšējos gados ir diezgan stingri vērsies pret tiem, kuri savos tīrumos dedzina kūlu. Šobrīd, kad cilvēkiem valstī jau tā ir samazinājušies ienākumi, lauksaimnieki nevar riskēt ar ieturētiem maksājumiem un citām sankcijām, kas draud par kūlas dedzināšanu. Visbiežāk tiek dedzinātas ceļmalas. Kūlas ugunsgrēku uz lauksaimniecībā izmantojamas zemes pērn mūsu rajona bija ļoti maz, – pastāstīja Arvis Jakovičs.
Izskanējušo ierosinājumu par to, ka kūlas dedzinātājiem katrā konkrētā gadījumā būtu jāapmaksā ugunsdzēsēju darbs, viņš vērtē neviennozīmīgi.
– Jau tagad sodi tiek iekasēti un var diskutēt par to lielumu, taču jautājumā par to, vai prasīt no zemes īpašnieka apmaksāt izbraukumus, domas dalās. Piemēram, salīdzinoši bieži kūla tiek dedzināta kartinga trasē (pagājušajā gadā – trīs reizes) un karjera ezera apkārtnē, kas ir pašvaldības īpašums. Divas trešdaļas izsaukumu mums ir tieši uz šādiem objektiem. Tad jau arī no valsts un pašvaldības būtu jāprasa izbraukumu apmaksa, ja no privātajiem grasās to darīt, – ierosinājuma vājās vietas akcentē Madonas brigādes komandiera vietnieks.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS