– Dzelzava ir vieta, kur vienmēr gribas atgriezties, jo tikai te var just to māju izjūtu, kādas citur nav. Tikai Dzelzavai ir savi īpašie joki, kurus saprot tikai savējie, un, protams, nekur citur nedzīvo tik jauki cilvēki. Vispār nespēju iedomāties, ka varētu dzīvot citur.
Tā par Dzelzavu teic tās patriotes Līva Priedniece un Paula Kļaviņa. Meitenes ir ļoti jaukas un runātīgas, tāpēc turpmākā stunda paiet vienos smieklos, klausoties par abu vaļasprieku – tautisko deju dejošanu kopā ar kolektīvu "Zīļuki". Tautiskās dejas dejot nav grūti, ja vien tas patīk. Raksturot dejošanu varētu šādi – tas ir liels darbs, kas prasa pašatdevi, disciplīnu, stingru raksturu, tomēr vēlāk tas sniedz lielu gandarījumu par paveikto. – Dejoju jau apmēram 10 gadu. Kad man bija seši vai septiņi gadi, mamma aizveda uz pirmo deju mēģinājumu. Ļoti iepatikās, tieši tāpēc pārējās deju nodarbības apmeklēju ar lielu prieku, – tā Paula. Savukārt Līva dejot sākusi, māsas Dagnijas iedvesmota. – Dejošana mūsu ģimenē ir ļoti lielā cieņā. Dejo visi, izņemot tēti. Brālis pat pasniedz dejas internātpamatskolā, dejo arī mamma un abas māsas.
Pa 10 gadiem ir gājis visādi. Paula savulaik dejošanai uz gadu metusi mieru, taču vēlāk, sēžot koncertā un vērojot dejotājus, uznākusi tāda kā maza skaudība labā nozīmē. – Dejot atsāku, un kopš tās reizes nekad arī nav nācis prātā dejošanu pamest. Dejojot esmu pabijusi arī vairākās valstīs, nesen bijām Krievijā. Gatavojāmies ļoti cītīgi un cerējām uz lielu skatuvi, taču beigās sanāca tā, ka, pārspīlēti sakot, dejojām uz skatuves ar izmēriem 1 m x 1 m. Mums, 18 dejotājiem, tas nebija viegli, vienkārši ārprāts, taču parādījām sevi no labākās puses. Vēl esmu pabijusi Čehijā, Slovākijā, – atklāj Paula. Jautātas, kur tad ir tie skaistākie tautastērpi, meitenes pārspriež, ka katrai valstij savi jau esot tie skaistākie, taču mēs, latvieši, izceļamies ar savu skaisto un nesamāksloto vienkāršību. Krievu tautas dejās meitenēm esot daudz mākslīgā skaistuma – pieaudzētas skropstas, sejas kā porcelāna lellēm, arī tautastērpi nav diez cik skaisti – tie trakie spīguļi… Lai gan jāatzīst, ka dejas, ko viņi dejo, ir sarežģītas, grūtas un teatrālas.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.04.2012.
Autore: LAURA RUSKULE
Foto no personiskā arhīva