Pēc svētīga lietus piektdien Lielās talkas rīts atausa silts un saulains. Tā bija kā īsta dabas dāvana visiem tiem, kas atsaucās Lielās talkas organizatoru aicinājumiem un piedalījās talkā ar patiesu vēlmi padarīt Latviju skaistāku un tīrāku.
Pēc aptuvenām aplēsēm, sestdien visā Latvijā talkoja ap 190 tūkstoši cilvēku jeb tikpat, cik gadu iepriekš. Taču savākto atkritumu daudzums esot mazāks, jo lielāks uzsvars šoreiz tika likts ne tikai uz citu izmētāto atkritumu savākšanu, bet arī uz vides objektu labiekārtošanu, koku stādīšanu, puķu dobju izveidošanu, žogu labošanu, tiltiņu un soliņu atjaunošanu, putnu būrīšu izgatavošanu un citām aktivitātēm. Īpaša vērība šogad tika pievērsta ūdens tīrībai un Latvijas piecu daudzdzīvokļu māju pagalmu labiekārtošanai.
Priecē, ka starp šiem pieciem daudzdzīvokļu māju pagalmiem Latvijā, kur Lielās talkas dienā tika veikti apzaļumošanas darbi, krāsots, rakts, uzstādītas jaunas bērnu rotaļu konstrukcijas un soli, bija arī Madonas pilsētas Gaujas ielas 24, Veidenbauma ielas 16 un 18, Rūpniecības ielas 18b, 18c un 18d kopīgais pagalms, kas tika uzbūvēts un izveidots pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu vidū. Tas tika atzīts par labāko Vidzemē Lielās talkas pagalmu attīstības priekšlikumu konkursā, kurā jau trešo gadu varēja piedalīties ikviens Latvijas daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājs un iesūtīt informāciju par savu pagalmu, kur nepieciešami uzlabojumi. Pie pagalmu vīziju gala izstrādes strādāja apvienotās studentu komandas kopā ar mentoriem.
Te rosība Lielās talkas dienā (priekšdarbi tika veikti arī iepriekš) bija kā čaklā skudru pūznī. Sen vienā objektā Madonas pilsētā nebija redzēts tik daudz talcinieku, kā tas bija sestdien šajā daudzdzīvokļu māju pagalmā, kur rekonstrukcijas darbos piedalījās gan lieli, gan mazi, gan jauni, gan vecāki ļaudis.
– Iedzīvotāju atsaucība patiešām ir liela, daudzos entuziasmu ir raisījis studentu grupas izstrādātais Rūpniecības ielas kvartāla pagalma labiekārtošanas projekts. Cāļus gan skaita tikai rudenī, bet, ja izdosies īstenot visu iecerēto, rezultātam vajadzētu būt labam. Tad izveidotajā daudzfunkcionālajā, sakoptajā pagalmā būs ko darīt gan dažāda vecuma bērniem, gan pensionāriem un māmiņām ar bērniem. Patīkami uzturēties te būs arī visiem pārējiem, – atzina Silvija Šīre, ko sastapām kopā ar citiem talciniekiem veidojam dobi apstādījumiem. Viņu šī projekta īstenošana interesē gan no profesionālā viedokļa – kā Madonas novada pašvaldības attīstības nodaļas teritoriālplānotāju, gan kā vienu no šo daudzdzīvokļu māju iedzīvotājām.
Kopā ar madoniešiem Lielās talkas dienā bija arī Rūpniecības ielas kvartāla pagalma labiekārtošanas vīzijas autori – studenti un ainavu speciālisti.
– Mēs Madonā ieradāmies pirms pulksten 10, kad bija jāsākas labiekārtošanas darbiem. Ar prieku secinājām, ka, veicot nepieciešamos priekšdarbus, daudz padarīts jau pirms Lielās talkas: te patiešām bija jau daudz pastrādāts, izraktas bedres, atvesta melnzeme. Malači! Jūtams arī Madonas novada pašvaldības atbalsts, un tas ir apsveicami. Katram ir sadalīti pienākumi. Es, piemēram, atbildu par bērnu iesaisti un krāsošanas darbiem. Daļa strādā pie smilšu kastes izveides, citi taisa šūpoles, vēl kādi iesaistījušies citos darbos. Mēs jau gaidījām cilvēku pieplūdumu, tomēr tik liels skaits talcinieku, kas aktīvi atbalsta pagalma labiekārtošanu, ir patīkams pārsteigums arī mums. Talcinieku ir tik daudz, ka visus ir pat grūti nodrošināt ar darbu, – uzsvēra Daina Roga.
Talkas norisi raksturot lūdzu Gitu Gāgani, ainavu arhitekti no Latvijas Arhitektu biedrības, kuras padomi lieti noderēja studentiem, izstrādājot pagalma labiekārtošanas koncepciju.
– Studenti domāja, projektēja, es vairāk skatījos, lai viņu vīzijas atbilstu realitātei un tās būtu iespējams īstenot. Tagad pagalms pārtaps par skvēriņu, mēs iekārtosim atpūtas laukumu bērniem – viņi ir tie, kam pārsvarā tas ir domāts. Ne velti starp talciniekiem ir arī daudz bērnu. Otrs, kam tiks veltīta lielākā uzmanība, ir apzaļumošana – lai te veidotos ainava un atpūsties visiem būtu patīkami. Ceram, ka šodien mēs tiksim līdz uzvarai vai vismaz paveiksim lielāko daļu. Saplānots ir ļoti daudz. Kā, braucot uz Madonu, savā starpā smējāmies, gadījumā, ja pagalma labiekārtošana tiktu uzticēta kādai firmai, tā strādātu vismaz kādu nedēļu, bet mums tas jāpaveic gandrīz vai vienā dienā. Tiesa, te iedzīvotāji ir strādājuši jau kādu nedēļu iepriekš un veikuši nepieciešamos sagatavošanas darbus. Arī šodien atsaucība ir ļoti liela, un tas ir pats jaukākais, kas var būt, ja iedzīvotāji spēj vienoties kopīgam mērķim. Tā jau ir arī Lielās talkas galvenā ideja, uz ko vajadzētu tiekties. Var, protams, doties mežā un salasīt citu izmētātos atkritumus, bet pēc būtības tos nemaz nevajadzētu mest, kur pagadās. Lielās talkas būtība ir tā, ka apvienojas vairāki cilvēki lielāka mērķa sasniegšanai, un to, ka tas ir iespējams, šodien ļoti labi redzam arī Madonā, – akcentēja Gita Gāgane.
Rūpniecības ielas kvartāla pagalma labiekārtošana Madonas pilsētā bija viens no svarīgākajiem, bet ne vienīgais objekts. Talkas dienā paveikto rezumēt lūdzu Madonas novada pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja vietnieci Gitu Lutci.
Paliek izturīgākie
– Lielās talkas rezultāts Madonas pilsētā ir pozitīvs, kaut gan talcinieku ar katru gadu ir mazāk, bet, kā tās noslēgumā secinājām kopā ar Madonas novada pašvaldības izpilddirektoru Āri Vilšķērstu, paliek tie labākie, čaklākie, izturīgākie un atsaucīgākie. Kā allaž talkā čakli strādāja pensionāri, kas savāca atkritumus karjera ezera vienā malā. Šoreiz aktivitāti izrādīja arī Raiņa ielas kvartāla iedzīvotāji, kas sakopa Laulības graviņu visā tās garumā. Mēs paši vairāk pastrādājām Šķiršanās graviņā, kur arī bija samests diezgan daudz atkritumu. Darbs noritēja arī pie Madonas Valsts ģimnāzijas, uzsākot Zaļās klases izveidi. Nelielas korekcijas plānotajos darbos ienesa piektdienas lietus, kas pārāk bija samērcējis melnzemi un to sestdien, kaut spīdēja saule, pilnībā nevarēja izlīdzināt, bet tas tuvākajās dienās, ja laikapstākļi ļaus, tiks izdarīts, – uzsvēra Gita Lutce.
Talkas dienā parka kalnā strādāja muzejnieki, Mīlestības graviņā – Madonas pilsētas 2. vidusskola direktora Valentīna Rakstiņa vadībā, tāpat aktīvi talkā piedalījās arī citu pašvaldības iestāžu darbinieki. Savukārt Madonas vispārizglītojošo mācību iestāžu audzēkņi pilsētas teritorijas sakopšanā iesaistījās jau pirms talkas un to darīs arī šonedēļ. Ko sakopt joprojām ir gan Madonas pilsētas estrādē, gan Priežu kalniņā, gan hokeja laukuma apkārtnē, gan citur.
Gandarījums par paveikto
Lielās talkas dienas rīta pusē iegriezāmies arī Sarkaņu pagastā.
– Kopā pulcējamies pulksten 10, pēc tam atkarībā no talcinieku skaita dosimies uz vairākiem objektiem. Tā kā viens no šāgada Lielās talkas akcentiem ir ūdens tīrība, arī mums ir doma pastrādāt pie ezera un Melnupīti patīrīt, kā arī atjaunot avotu vietas Libes upītē. Daudz teritorijas sakopšanā tika padarīts arī līdz Lielajai talkai, – uzsvēra Sarkaņu pagasta pārvaldes vadītājs Andris Simtnieks.
Kā vēlāk atzina arī tautas nama „Kalnagravas" vadītāja Valda Kļaviņa, Lielās talkas diena Sarkaņu pagastā izvērtās darbīga. Daudzi, kuri to vēl nebija izdarījuši, izvēlējās sakopt savu privātmāju teritorijas, tāpat pastrādāt mazdārziņos.
– Grupiņa Biksēres jauniešu jau otro gadu talkas dienā sakopa teritoriju pie Biksēres ūdenskrātuves. Darba tur netrūka līdz pat pēcpusdienai un, kā viņi izteicās, teritoriju sakoptu arī tad, ja talka organizēta netiktu. Tika kasītas lapas, nozāģēts kāds zars, kas traucē atpūtai un volejbola spēlei. Talcinieku vidū, kuri darbojās ezermalā, bija jaunieši, kas brīvajos brīžos no darba un studijām, vasarā pie ezera spēlē volejbolu vai vienkārši atpūšas. Kopā ar vecākiem darbojās arī divas viņu trīsgadīgās atvasītes, lieliski iejūtoties talkas atmosfērā. Otrā talkošanas vietā – parkā – strādāja pagasta pārvaldes darbinieki, tāpat citi brīvprātīgie. Tika attīrīta avota vieta un atrasta arī muca, kas agrākos laikos kalpoja par ūdens ņemšanas vietu.
Gandarījums par paveikto noteikti ir visiem, gan tiem, kas strādāja, gan tiem, kas baudīs sakoptās vietas, – rezumēja Valda Kļaviņa.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto