Saruna ar Cesvaines pils muzeja vadītāju Daigu Matrozi
– Ziema ir beidzot atnākusi, eju pastaigās un nedaudz slēpoju, -tiekoties janvāra ziemīgajās dienās, saka Cesvaines pils muzeja vadītāja Daiga Matroze. – Man patīk slēpot pa pļavu, izbaudīt dabu un būt pašai ar sevi. Braucu, kur acis rāda, – jo tālāk pļavā, jo labāk, un tad arī sastopu pārsteigumus. Reizēm ieraugu putniņus, zvēriņus, reizēm – necerēti dižus brīnumus. Tā ir visjaukākā lieta, ko katrs var darīt, – iet dabā, klusumā, piedzīvot brīnišķo.
Daiga jau nolēmusi iet atvaļinājumā ziemā, lai gan līdz 19. janvārim ir jāpagūst uzrakstīt un iesniegt projektu Valsts Kultūrkapitāla fondam, tā turpinot aizsākto darbu ritmu.
– Pagājušais gads darbu jomā bija ļoti ražīgs, – atskatoties uz 2014. gadu, atzīst Daiga Matroze.
– Tika atbalstīti pieci projekti Cesvaines kultūras mantojuma saglabāšanā un restaurācijā. Perspektīvā gribu palūkoties ne tikai uz Cesvaines luterāņu baznīcas un pils atjaunošanu, bet uz visu Cesvaines muižas kompleksu kopumā, arī parku, kas dienu skrējienā palicis nedaudz novārtā. Mazpilsētas burvība ir visas šīs vides kopums, to vēlreiz sapratu, viesojoties Sanktpēterburgā.
Aiz robežām redzētais
Pagājušā gada rudenī Daiga Matroze ar Latvijas Piļu un muižu asociācijas un novada pašvaldības atbalstu devās pieredzes apmaiņā uz Sanktpēterburgu. Braucienā piedalījās arī Latvijas kultūras mantojuma eksperts, koka ēku restaurators Juris Zviedrāns un citi.
– Tikāmies ar Sanktpēterburgas Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvjiem, dalījāmies savstarpējā pieredzē. Restaurējot vēsturiskās pilis, Sanktpēterburgā valsts atbalsts nav nemaz tik liels, tur ļoti attīstīta ir sponsorēšana. Sanktpēterburgā nenodarbojas ar liela mēroga projektu atbalstīšanu, jo tad uzkundzējas lielās celtniecības firmas un zūd smalkā darbu kvalitāte. Arī Latvijā vērojams kas līdzīgs. Ja mums būtu projekti ar mazāku summu piesaisti, neuzkundzētos lielās būvfirmas un darbs notiktu kvalitatīvāk.
Daigu pārsteidzis, cik lielu vērību Sanktpēterburgā pievērš vēsturisko dārzu un parku atjaunošanai. „Tur uzmanību velta tam, lai vēsturiskajās vietās nenotiek tirgi un citi nepiemēroti pasākumi, kā tas diemžēl raksturīgi pie mums, kur bieži vēsturiskās ēkas izmanto par publisku sanākšanas vietu, tirgu vai balles laukumu. Vizītes laikā mums bija daudz ekskursiju pa Sanktpēterburgas vēsturiskajiem parkiem, zaļajām zonām, kas ir līdzās vēsturiskajām ēkām. Šīs zaļās vietas nekad nevajag atdalīt kā kaut ko otršķirīgu vai atsevišķu. Tagad tā raugos arī uz Cesvaines pils parku, kas ar savu 30 hektāru lielo teritoriju un īpašo reljefu ir vieta, ko tuvākajā nākotnē uzspodrināt."
Pils atjaunošanā paveiktais
Daiga uzsver, ka ikkatras vietas vēsturiskajā atjaunošanā būtu jābūt kopīgam redzējumam, komandas darbam, kas tā arī notiek Cesvainē, pateicoties pašvaldības izpratnei, atbalstam un līdzdalībai.
– Pagājušajā gadā, pateicoties projektiem, īstenojām pils logu restaurācijas darbus, tika izstrādāts pils jumta centrālās daļas tehniskais projekts. Ja atvērsies Eiropas Savienības fondu lielie projekti, esam pilnībā sagatavojušies atjaunot ugunsgrēkā cietušo pils centrālās daļas jumtu. Tas ir pats svarīgākais, kas būtu veicams, – uzsver muzeja vadītāja. – Ir nodoms turpināt savest kārtībā arī pils kamīnus. Esam uzsākuši 17. gadsimta kamīna flīžu atjaunošanu. Pērn Rundāles pilī notika šo flīžu izpēte (flīžu fragmentus atradām abos pils kamīnos). Talkā nāca Rundāles pils restauratore, cesvainiete Olita Dzelzkalēja, esam piesaistījuši finanses un noskaidrojuši, ka Holandē joprojām šādas flīzes tiek ražotas. Tā kā cenas ir milzīgas, vienojāmies ar Rīgas Amatniecības vidusskolu, kas uzņēmās vadīt projektu un kursadarbu veidā izveidot līdzīgas flīzes.
Pagājušajā gadā Daigai iznāca paviesoties arī daudzās Latvijas pilīs un muižās, apzinot turienes pieredzi. „Pabiju Kuldīgā, Bauskas pilī, Rundāles pilī, braucām uz Krāslavas pili, kur izdarīts patiešām daudz, viesojāmies Mēru muižā, piedalījāmies Piļu un muižu asociācijas rīkotajos izglītojošos semināros par kultūras pieminekļu atjaunošanu un restaurāciju. Ik pa laikam vajag runāt un dalīties pieredzē ar citiem, jo, atrodoties tikai uz vietas, reizēm zūd motivācija projektu darbam. Kad uzdodu jautājumu, ko gan mēs atstāsim nākamajām paaudzēm, kas paliks aiz mums, ja necentīsimies saglabāt savas vietas lielās vēsturiskās vērtības, atbilde visu sakārto."
Darbi luterāņu baznīcā
Nozīmīgi darbi pērn paveikti arī Cesvaines luterāņu baznīcā, kur atjaunots oriģinālais altāra izskats un krāsojums. Pārveidota centrālā altāra daļa, kāda tā bija sākotnē, izgatavots altāra galds. – Tas paveikts par draudzes līdzekļiem, darbus veica arhitekts Andrejs Ceļmalis, būvgaldnieki Juris Neimanis un Andris Mūrnieks. Šogad, turpinot aizsākto, jāuzbūvē ērģeļu prospekts, – iezīmē Daiga.
Interesanti, ka pērn apritēja 20 gadu, kopš Daiga Matroze kā ērģelniece kalpo Cesvaines luterāņu baznīcā.
– Visam paralēli ir mūzika un māksla, – neslēpj projektu autore. – Pērn gan baznīcā, gan pilī notika daudzi skaisti koncerti, kas turpināsies arī šogad. Mākslinieki zvana, piesakās un vienmēr priecājas par viesmīlību, ko saņem Cesvainē. Šogad apaļāka jubileja aprit komponistam Marģerim Zariņam, viņa tēvam Otto Zariņam, kas bija Cesvaines baznīcas ērģelnieks, tāpat viņu radiniekam Ādamam Orem šogad apritētu 160. Ir ideja, ka maijā, kad Cesvaines baznīcā atvērsim ērģeļmūzikas sezonu, to veltīsim minētajiem latviešu skaņražiem. Viņi dzīvoja Ziemeļvidzemē un rakstīja ērģeļmūziku. Jau vienojāmies ar ērģelnieku Jāni Pelši un dziedātāju Ievu Paršu, ka abi gatavos īpašu koncertprogrammu.
Turpināsies sadarbība arī ar ērģelnieci Ligitu Sneibi, kas viesosies Cesvainē un sniegs koncertu.
Ieceres novada izaugsmei
Šogad būs ceturtais gads, kad Cesvaines pilī notiks tekstiliju izstāde. Latvijas tekstilmākslas asociācija 2015. gadā svin 20 gadu jubileju, un sadarbībā ar izstādes kuratori Inesi Jakobi tiks veidota Latvijas tekstilmākslas asociācijas jubilejas izstāde. – To atvērsim maijā, dienu pirms Muzeju nakts, līdz ar to atklāsim vasaras tūrisma sezonu, – precizē Daiga.
Kad ievaicājos par tekstilmākslinieku izteikto ideju Cesvaines pilī veidot Baltijas autoru tekstiliju muzeju, Daiga klusiņām smaida: – Pamatīgas lietas tik ātri nenotiek, to esmu sapratusi. Kaut gan reizēm piezogas bažas, vai tik mēs negatavojamies par ilgu un kāds nepārtvers mūsu ideju. Tā ir milzīga perspektīva Cesvainei, un, lai veicinātu novada izaugsmi, ir nepieciešami lieli mērķi, kur latiņa paceļama augstāk. Visiem kopā mums jāatrod redzējums, kas ļaus Cesvainei iet plašumā. Ja pilī būs tekstiliju muzejs, pie mums brauks tūristi, būs darbs uzņēmējiem un beigu beigās – atpakaļ atgriezīsies kāds no vietējiem jauniešiem. Pils ir pamats, uz kā veidot nākotni, uz to pa pussolītim jāiet jau tagad.
Par sevi ir jāstāsta!
Pērn Cesvainē nozīmīgas bija Eiropas Kultūras mantojuma dienas, kad tika vairāk iepazīta Rīgas iela. Šogad cesvainieši turpinās piedalīties Eiropas Kultūras mantojuma dienās, lai to ietvaros Eiropas dimensijas gaismā izceltu Cesvaines pili. – Mūsu pils atbilst Eiropas līmenim, un, tā kā šis gads ir Latvijas prezidentūras gads ES Padomē, vēlamies sabiedrības uzmanību vērst uz sevi, – skaidro Cesvaines pils muzeja vadītāja. – Esam tālu no Rīgas, kas nereti traucē atbraukt un pārliecināties par mūsu vareno kultūras mantojumu. Daudzas kultūras jomā strādājošās vadošās amatpersonas pat nezina, kā izskatās Cesvainē. Kultūras ministrijā nesen man teica – „jums taču tur ir drupas". Nu nav mums drupu! Šie vārdi nozīmē tikai to, ka par sevi vairāk ir jāstāsta un jārunā.
Iespēju par sevi pastāstīt sniegs vēl kāds nozīmīgs pasākums Cesvainē. 7. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules arhitektūras diena, un šogad Latvijā tā tiks svinēta Cesvainē. – Tas būs liels pārbaudījums un vienlaikus iespēja šai laikā aicināt pie sevis profesionāļus, – uzsver Daiga Matroze. – 7. oktobrī ir iecerēta konference par vēsturiskajām ēkām, arī Cesvaines kā mazpilsētas vēsturisko kultūras mantojumu. Esmu jau ievadījusi sarunas, lai konferences vadīšanu uzņemtos mākslas zinātnieks Dainis Bruģis. Ceru, ka jaunā gada ieceres piepildīsies.