Daudziem vārds „Brisele" kļuvis par sugas vārdu, ar kuru apzīmēt kaut kādu birokrātisku, regulējošu nejaucību kopumu, kas no ārienes ielaužas mūsu dzīves norisēs, cenšoties mainīt to, kā esam paraduši dzīvot.
„Brisele" ir arī ērta sarkanā drāna, ko vietējie ierēdņi nekaunas vicināt sakarsušo prātu priekšā, lai viņu dusmas novadītu no sevis uz birokrātu skudru pūzni aiz trejdeviņiem kalniem. Šāds dalījums droši vien saglabāsies mūžīgi, jo pat tā saukto veco dalībvalstu iedzīvotāji, īpaši lauksaimnieki, ar visām lielajām subsīdijām, Briseli – to, kas ES institūciju sēdeklis – uztver kā svešķermeni, kas neļauj darboties tā, kā viņi to vēlētos.
Patiesība kā vienmēr ir pa vidu starp mītiem un konkrētiem likumdošanas aktiem, kā arī cilvēkiem, kas tos piemēro.
Pirms nedēļas vairākiem Latvijas žurnālistiem un ar transporta jautājumiem saistīto nozaru ekspertiem bija iespēja dažas dienas apmeklēt Eiropas Komisiju un nepastarpināti gūt informāciju no EK darbiniekiem gan par jauno plānošanas periodu 2014.-2020. gadam un ES budžeta veidošanas principiem, gan par dažādiem ES visaptverošiem infrastruktūras projektiem, kuros iezīmēta arī Latvija, gan par nākotnes redzējumu uz transporta nozares attīstību, lielāko uzsvaru liekot uz to, ar ko transporta līdzekļi tiks darbināti. Neiztika arī bez pēdējo nedēļu aktualitātes – kā būt ar Lukašenko režīmu Baltkrievijā? Kā zināms, Latvijas nostāja saistībā ar sankciju piemērošanu, ņemot vērā ciešo ekonomisko sadarbību, atšķīrās no vairākuma ES dalībvalstu nostājas.
Nozīmīgākais darbarīks, ar ko mūsu valsts strādā ES un cenšas, lai tās intereses tiktu ievērotas, ir Latvijas pastāvīgā pārstāvniecība Eiropas Savienībā. Jāpiebilst, ka Latvijai ir viena no mazākajām pārstāvniecībām – kopā ar tehniskajiem darbiniekiem vien 57 cilvēki, kas galvenokārt ir nozaru ministriju pārstāvji. Saistībā ar Latvijas gaidāmo prezidentūru ES 2015. gadā darbinieku skaits gan būtiski tiks palielināts.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.03.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
ĀRA JANSONA foto