Ir teiciens, ka „cilvēka laime sākas no ģimenes". Apmeklējot audžuģimeņu atbalsta grupu pagājušajā nedēļā Madonā, neviļus pārņēma doma, ka tie bērni, ko kā savējos pieņēmušas vienkāršās un sirsnīgās ģimenes tepat, Madonas novadā, tiešām izaugs par laimīgiem cilvēkiem. Ja reiz iepriekš bērni savā ģimenē nebija vajadzīgi, netika aprūpēti vai mīlēti, ar nokļūšanu audžuģimenē sācies viņu sapratnes ceļš uz to, ka var būt arī citādi.
Kā uzsvēra ģimenes psihoterapeite Iveta Gargurne, sabiedrība reizēm vēlas sevi mānīt ar domu, ka, ja bērns no nelabvēlīgas ģimenes vai bārenis tiek ievietots bērnunamā, visas problēmas ir atrisinājušās, jo, tā teikt, viņi ir prom no acīm. Taču tikai ģimenē viņi var saņemt to mīlestību un dzīvesgudrību, kas viņiem pienākas. Madonas novada audžuvecāki esot pārliecinājušies, ka bērni nezina, ka vasarā marinē gurķus un ziemā burku var atnest no pagraba, kā dobē izaug zemenes, kas ir mājās ceptas kotletes…
Līdzīgu domu pauda arī divu bērnu audžumamma Raita Sondore: – Liela priekšrocība dzīvei ģimenēs ir tas, ka varam bērniem iemācīt elementārākās dzīves prasmes, kas bērnunamos varbūt paslīd garām. Turklāt, ir neizmērojams prieks, kad jūti bērna interesi, klausoties tevis stāstītajā, šķiet, viņi reizēm informāciju uzsūc kā sūklis. Protams, tas nenozīmē, ka nav ne problēmu, ne neklausīšanās, bet tā taču ir visiem bērniem – ka ir savs raksturs. Reizēm gan šķiet dīvaini, kad, aizejot uz skolu, skolotāji uzbrūkošā tonī stāsta par bērna problēmām, nevis mēģina saprast vai atbalstīt. Uz to cenšos reaģēt mierīgi ar domu, ka gan jau būs labi un mēs, kā jau ģimene, šīs lietas risināsim.
Šo sieviešu, ko 14. martā izdevās sastapt atbalsta grupas nodarbībā, apņēmība un optimisms, kā arī nesavtība ir apbrīnas vērta. Olīvija atklāja, ka sabiedrības un speciālistu atbalsts ir ļoti svarīgs, lai audžuģimenēm viss izdotos: – Atbildība gluži psiholoģiski, šķiet, lielāka ir par pieņemtajiem bērniem. Tev šis bērns ir uzticēts, un tu nedrīksti šo uzticēšanos pievilt. Tāpēc ļoti nepieciešams ir apkārtējo atbalsts. Bērni ģimenē daudz vairāk iemācās, kļūst pašapzinīgāki – tātad tiek izaudzināti par pilnvērtīgiem sabiedrības locekļiem.
Ikdienas problēmas, labākos audzināšanas veidus un citus jautājumus audžuģimenēm palīdz risināt atbalsta grupās, turklāt, kā atzina pašas dalībnieces, svarīga ir apziņa, ka viņas šajā procesā nav vienas pašas.
– Esmu aizbildne savas meitas bērniem, tā nelaimīgi gadījās, ka viņu mamma saslima, tāpēc bērniņus pieņēmu pie sevis. Vecākajai mazmeitiņai bija seši gadi, jaunākā vēl nebija dzimusi, kad uzņēmos par viņām aizbildniecību. Uz atbalsta grupu sāku iet jau no pašiem sākumiem, tas tiešām bija nenovērtējams ieguvums un palīdzība, ko šeit saņēmu. Lai gan šķiet, ka pats zini, kā bērnus audzināt, ieklausīties citu pieredzē lieti noder, – secināja Valentīna.
Audžuvecākiem arī ir iespējams saņemt bezmaksas psihologa konsultācijas, audžuvecāki, kā jau minēts, tiekas atbalsta grupās, semināros un ikgadējā Latvijas audžuģimeņu salidojumā. Atbalstu un palīdzību problēmu risināšanā sniedz bāriņtiesas un sociālā dienesta darbinieki.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 21.03.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA