Šotrešdien Valsts prezidents A. Bērziņš atzina, ka nepieciešams palielināt pašvaldību lomu sociālo pabalstu piešķiršanā, lai neturpinātos pabalstu izkrāpšana un nebūtu tā, ka cilvēki pieteiktos bezdarbnieka pabalstam, bet vienlaikus nelegāli strādātu. Viedokli šai sakarā lūdzu izteikt Varakļānu novada Murmastienes pagasta pārvaldes vadītāju Jāni Mozgu un Madonas novada Mētrienas pagasta pārvaldes vadītāju Andri Dzenovski.
Nāktu tikai par labu
– Tas nāktu tikai par labu un palīdzētu ja ne pilnībā, tad vismaz daļēji atrisināt šo problēmu. Sociālais dienests mūsu novadā strādā labi un jau tagad raugās, lai pabalstus tiešām saņemtu tie iedzīvotāji, kam tie ir visvairāk vajadzīgi. Laba sadarbība sociālajam dienestam ir izveidojusies ar sociālajiem darbiniekiem pagastos, – uzsver Jānis Mozga. – Pilnībā izvairīties no tā, kad cilvēkam tiek piešķirts pabalsts, bet tai pašā laikā viņš kaut kur nelegāli piestrādā, droši vien ir neiespējami, taču uz to ir jātiecas. Pats pārsteidzošākais ir tas, ka starp „simtlatniekiem" gadu no gada ir gandrīz vai vieni un tie paši cilvēki, un liela daļa, kad viņiem to pajautā, atzīst, ka darbu pat nav centušies atrast. Acīmredzot tas viņiem kļuvis jau par sava veida dzīvesveidu. Tomēr visus pār vienu kārti arī mest nedrīkst, jo ir daudz cilvēku, kuriem finansiālais atbalsts patiešām ir ļoti nepieciešams. Viens no risinājumiem varētu būt arī prezidenta priekšlikums palielināt pašvaldību lomu, jo kurš gan labāk pazīst sava novada iedzīvotājus, ja ne pašvaldība.
Vajag dot darbu
– Tas ir smagākais jautājums, kas valstī būtu jārisina. Mana pārliecība – cilvēkiem tāpat vien nebūtu jāpiešķir pabalsti, bet gan vajadzētu dot darbu un iespēju nopelnīt. Lai nebūtu tā, ka kādam tiek piešķirts dzīvokļa vai kāds cits pabalsts, bet viņš tai pašā laikā haltūrē pie kaimiņiem vai piestrādā Madonā. Par manu nostāju zina arī pagasta iedzīvotāji un šajos aptuveni divos gados, kopš vadu pagasta pārvaldi, to vairāk vai mazāk ir pieņēmuši, – atzīst Andris Dzenovskis. – Tiem, kam nav darba, izvērtējot katra individuālās iespējas, uz līguma pamata piedāvāju strādāt – lai skalda malku vai cērt krūmus, vai piedalās pagasta teritorijas labiekārtošanā, apzaļumošanā vai kādos citos darbos. Es uzskatu, ka pašvaldībām tik daudz nevajadzētu koncentrēties uz pabalstu došanu, kā uz darba iespējas nodrošināšanu, jo citādi zūd motivācija strādāt. Kāpēc strādāt, lai, teiksim, nopelnītu 100 latu, ja var saņemt 50 nestrādājot?
Autore: ŽEŅA KOZLOVA