Pieredzes bagāts teātra režisors (vai sliņķis — pirmkursnieks) par izrādi pateiks vienu fundamentālu patiesību — pirmajiem diviem cēlieniem nav nozīmes, jo parastam skatītājam atmiņā paliks tikai tas, kas norisinājās trešajā jeb pēdējā cēlienā.
Vai šo atziņu var izmantot arī politikā? Visbiežāk jā, jo vidusmēra iedzīvotāja atmiņa par politiskajiem notikumiem saglabājas vien dažus mēnešu, ko politiķi arī veiksmīgi izmanto. Tā nu ir sanācis, ka arī Valdis Zatlers, nu jau eksprezidents, savu spēcīgāko gājienu pietaupīja pēdējam cēlienam. Droši vien diskusijas par to, cik savtīgs vai nesavtīgs bija Zatlera lēmums, turpināsies vēl ilgi, tāpat kā spekulācijas par to, cik liela loma rīkojuma Nr. 2 tapšanā pašam prezidentam, viņa padomniekiem vai vēl kādām trešajām personām. Mēs atrodamies priekšvēlēšanu laikā, un viss šis cirks pieder pie spēles noteikumiem, vēl jo vairāk situācijā, kad eksprezidents ir paziņojis par sava politiskā spēka veidošanu, kas būs tiešs konkurents divām pašlaik pie varas esošām partijām.
Atgriežoties pie straujā sižeta pavērsiena Zatlera prezidentūras pēdējā cēlienā, es vēlos pievienoties tiem politiķiem un politikas procesa pētniekiem, kas uzsver to, ka liela nozīme būs Valda Zatlera turpmākajai rīcībai. Ar savu rīkojumu viņš ir devis smagu triecienu mājai, kuras pamati ir iepuvuši. Māja ir sagrīļojusies, bet stāv vēl joprojām, un, kas pats būtiskākais, mums tajā jāturpina dzīvot. Pašlaik Valdim Zatleram ir skaidri jāpauž savs viedoklis — turpinām dzīvot mājā, kuru ar savu rīcību viņš pats ir padarījis dzīvošanai vēl nepiemērotāku, vai arī ceļam jaunu māju, un celšanā liela loma jāuzņemas viņam. Ar paziņojumu par savas politiskās partijas veidošanu viņš ir spēris pirmo soli. Tālāk ir jautājums par to, kādi celtnieki būs brigādē un vai sabiedrība spēs noticēt tam, ka tie patiešām spēj uzcelt dzīvojamo māju, nevis suņubūdu.
Neilgi pēc tam, kad Zatlers bija kļuvis par valsts prezidentu, sabiedrībā bija populārs teiciens, ka „Latvija ir zaudējusi izcilu ķirurgu, bet ieguvusi štruntīgu prezidentu”. Pašlaik varētu vaicāt — kādu prezidentu mēs 7. jūlijā esam zaudējuši un kādu politiķi viņa personā gatavojamies iegūt Saeimas ārkārtas vēlēšanās?
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
Autors: EGILS KAZAKEVIČS