Šis vārds šonedēļ tika lietots dažādās nozīmēs un locījumos. Uzvaras mēdz būt dažādas. Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātā uzvarēja Vācijas un Itālijas izlases, sociālists Fransuā Olands ieguva lielāku vēlētāju atbalstu nekā Nikolā Sarkozī un nomainīja savu konkurentu Francijas prezidenta krēslā, visbeidzot uzvaras vārds visskaļāk izskanēja saistībā ar diviem datumiem – 8. un 9. maiju. Abi attiecas uz vienu un to pašu vēsturisku notikumu – nacisma sagrāvi un Otrā pasaules kara upuru piemiņu.
Atšķirības ir cilvēku uztverē un tradīcijās, kas saistītas ar abu minēto dienu atzīmēšanu. Tie, kas atzīmē 8. maiju (lielākā daļa pasaules), vārdu „uzvara" lieto klusināti. Jā, tika sakauta nacistiskā Vācija un tās sabiedrotie, taču Otrais pasaules karš bija vēl nepieredzēta mēroga gaļas mašīna, lielākais moderno laiku pasaules prāta aptumsums, kas sevī ierāva visu kontinentu valstis. 8. maijs primāri ir upuru piemiņas diena. Cīņa starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem prasīja vairāk nekā 70 miljonu cilvēku dzīvību. Raugoties uz šo skaitli, grūti runāt par uzvaru, jo vairāk tādēļ, ka Eiropas kontinentam, atbrīvojoties no viena totalitārā režīma, nācās piedzīvot nākamo.
PSRS un vēlāk Krievijas Federācija tomēr ir izvēlējusies svinēt nevis 8., bet 9. maiju. Tiesa, sākotnēji Staļins šo datumu nebija iekļāvis atzīmējamo dienu sarakstā un tā netika svinēta līdz pat Brežņeva nākšanai pie varas.
PSRS vajadzēja saviem iedzīvotājiem piedāvāt kaut ko, kas stiprinātu viņu piederību varenajai tautu savienībai, bija īstais laiks vilkt ārā datumu, kas simbolizē PSRS militāro spēku, vienotību un ideoloģisko pārākumu par citām valstīm. Liela daļa no karā kritušajiem bija PSRS karavīri un civiliedzīvotāji, tādēļ 9. maijā priekšplānā vienmēr ir kara veterāni un viņu nestais upuris. Taču aiz tā slēpjas cilvēki, kuriem Uzvaras diena ir vien kārtējais līdzeklis savu politisko mērķu sasniegšanai. Spilgti tas izpaužas Latvijā, kur 9. maija pasākumā labi sadzīvo gan kara upuriem veltīti ziedi un piemiņas runas, gan politiķu kampaņošana un aicinājumi vērsties pret šo valsti un tās iedzīvotājiem. Vairums 9. maija svinētāju Latvijā nesaprot vai atsakās saprast, kādēļ latviešiem šis datums nesaistās ar „uzvaru". Bieži ir nācies dzirdēt, ka, ja uzvaru izcīnītu Ass valstis, Latvijas liktenis būtu vēl sūrāks. Varbūt, taču notika tā, kā notika. Skatoties 9. maija piemiņas pasākumu Krievijas televīzijā, dīvaina izjūta radās brīdī, kad aizkadra balss, uzskaitot sarkanarmiešu veikumu, atbrīvojot Eiropu no nacisma jūga, minēja, ka karavīri valstis atbrīvoja un devās mājup. Vai tiešām?
Autors: EGILS KAZAKEVIČS