Ja ieskatās kalendārā, tas vēsta — pienācis vasaras vidus. Pagājušajā naktī, sēžot pie atvērta loga, ieklausoties spēcīgajā lietus gāzē, kas savijās ar pērkona dārdiem, aptvēru, ka vasara ir gadalaiks, kam nav etalona, pēc kā vadīties un spriest, vai tā bija izdevusies vai ne. Līdzko saule karsē dienas trīs četras, cilvēki sāk paust neapmierinātību, ka vasara ir par karstu. Savukārt lietum seko drūmas sejas izteiksmes un sašutums, kāpēc vasarā nespīd saule. Patiesībā mēs paši nepārtraukti nostādām sevi neciešamā īgņas lomā, kas prot saskatīt tikai nepatīkamo.
Šovasar laikapstākļi teju vai katru dienu mainās, un tas neļauj mums saspringt. Vienīgie kreņķi ir zemniekiem, kas sākuši gādāt barību lopiem — ja pļava ir nopļauta, tad atliek tikai skatīties debesīs un dzīt prom mākoņus, lai siens nesalīst. Senos laikos ticēja, ka vajag mākoni pūst prom vai arī šķirt kārklu puduri un saukt, lai mākoņi izklīst katrs uz savu pusi.
Jāprot samierināties ar to, ka ne vienmēr viss notiks pēc mūsu prāta. Ja reiz lietus ir sācis līt, tad tas līs, līdz apstāsies. Arī par šādu pavērsienu jāprot priecāties. Gandrīz droši varu apgalvot, ka lielākā daļa no mums bērnībā bija sajūsmā par lietu, priecājās un skraidīja pa peļķēm ar smaidu sejā. Tagad atliek tikai sākt pilināt, un visi steidz no skapjiem vilkt ārā lietussargus. Neesam taču ne no sāls, ne cukura, lai lietū izkustu.
Laiciņš šogad ir lutinājis dabu, jo mežos ir pārpārēm ogu. Nesen ar meža zemenītēm cienāju meiteni no Rīgas, un sarunā atklājās, ka Rīgas tirgū melleņu litru varot nopirkt par Ls 2,50, un tas esot lēti. Klusībā nodomāju: „Oho, „lēti” gan!” un nopriecājos, kā man ir paveicies, dzīvojot laukos, jo varu ieiet mežā un pieēsties ogas par velti.
Ik pa laikam pagalmā paraugos uz ābelēm, un arī tur ražas būs diezgan, siltumnīcā sāk gatavoties tomāti, un uz lauka acīmredzami briest arbūzi. Jā, nav noslēpums, ka arī pie mums var izaudzēt saldus un sulīgus arbūzus. Protams, izmantojot no audzētājiem Ukrainā gūtus vērtīgus padomus.
Jautāsiet, kāda ir mana rakstītā morāle? Vēlējos tikai rosināt paskatīties apkārt un ieraudzīt to skaisto, kas mums ir visapkārt, nevis žēloties par to, kā pietrūkst. Nesaprotu, kā cilvēkiem neapnīk vasaras laikā sēdēt telpās pie TV, datora un bezjēdzīgi nosist savu laiku, ja tā vietā iespējams atrast citas nodarbes. Paņemiet spainīti ogām, ielieciet kabatā fotoaparātu un dodieties dabā baudīt vasaru visās tās izpausmēs!
Autore: RITA TURKINA