Kad piedalījos lauksaimnieku seminārā, kur runāja par to, ka tikai 10% lauku saimnieku pērn izmantojuši elektronisko pieteikšanās sistēmu ES maksājumu saņemšanai, sākās diskusija.
Ne jau par to, ka vecie ļaudis nepārvalda datoru, labāk tic tam, kas uzrakstīts uz papīra, bet gan par to, ka vairumam patīk izrauties no mājām, doties uz centru, gaidot rindā, sastapt domubiedrus, aprunāties. Tas nozīmē – uzturēt cilvēcisko kontaktu, nevis tikai klikšķināt datora taustiņus, skatīties uzrakstus ekrānā un pa vidu pabarot uzmācīgo kaķi. Tieši kontakts ar cilvēkiem ir tas, kas uztur formā. Arī attieksme pret talku ir saistīta ar cilvēcisko pusi – strādāt pulciņā ir interesantāk, laiks paiet ātrāk, un darbi labāk šķiras. Turklāt pēc talkas bieži vien gaida arī neliels cienasts, un atkal – ir cilvēciskais kontakts.
Citādi – kas gan ir interesants, vācot atkritumus? Tukšas alus skārdenes, dažāda izmēra pudeles, cigarešu paciņas, visādi iepakojuma maisiņi, pat autiņbiksītes vai vecas lupatas? Plastmasa, stikls, papīrs? To visu var atrast gandrīz katrā mežā, pa kuru iet ceļš. Ne tikai mežā, arī gar lielceļiem katru gadu ir ko Cūkmenam kopā ar talciniekiem darīt. Joprojām ir vieni, kas atkritumus izmet tam visnepiemērotākajās vietās, un citi, kas talkas dienās piespiedu kārtā (varbūt brīvprātīgi) to visu salasa. Vieni – posta, citi – salabo, vieni – piemēslo, citi – satīra. Rīt, Lielās talkas dienā, atkal apzinīgie salasīs neapzinīgo piecūkoto, sapildīs daudzos maisos un aizvedīs uz poligoniem. Kādu laiku varēsim priecāties, ka ainava ir sakopta un skaista, ka talka bijusi lietderīga. Taču – cik ilgi? Līdz nākamajai talkai? Bet varbūt jau tagad tas mazais puika vai meitene, kas nomet zemē šokolādes papīru, ir jāuzrunā: „Pacel!" Varbūt vārdu kontakts neapzinīgo mudinās sameklēt tuvāko atkritumu tvertni.
– Pavasaris būs garš, – solīja laika pareģotāji, un tā arī ir. Vēl Madonas pusē zied sniegpulkstenītes, kas uzplaukušas marta vidū, zilas acis zibsnī vizbulītes, un jau saulaini uzsmaida māllēpes, bites vēl tikai meklē ziedošus pūpolus. Tikai tagad sāk rosīties stādu audzētāji un stādītāji, un atkal rodas kontakts. Parasti tie, kas vēlas uzturēt cilvēcisko kontaktu, to meklē un arī atrod. Ja cilvēcisko kontaktu ir par daudz, mieru sniegs saskarsme ar dabu, kas pavasarī mainās ik mirkli. Jau pamazām sāk uzplaukt zaļais tonis.
Autore: IVETA ŠMUGĀ