– Sākotnēji man bija domāts vārds Sarmīte, bet tad mammas māsa teica, lai liekot vārdu Sarma, jo tajos tālajos sešdesmitajos gados tad svinēja konstitūcijas dienu, un bija pamatojums, ka brāļi, draugi varēs sabraukt ciemos un vienmēr šī diena būs svētku diena. Laiki mainījās…, bet mana svētku diena palikusi, – ar smaidu teic SARMA KURME.
– Bērnībā un jaunībā daudz tiku saukta par Sarmīti, bet par to nepārdzīvoju. Vārds man patīk, un vārdadienas svinības mājās vienmēr ir bijušas. Patīk saņemt daudz telefona zvanu no senākiem paziņām, draugiem. Tā diena vienmēr ir pozitīvo emociju diena.
Liktenīgi, ka mani vecāki nākuši no Rāznas ezera pretējām pusēm, un vasarā jūtu obligātu nepieciešamību tur aizbraukt, uzņemt spēku no latgaliešu sīkstuma, labestības, izbaudīt Rāznas ezera vilinājumu. Lai cik dīvaini, bet jo vairāk gadu pavadu šajā pasaulē, jo biežāk gribas turp doties. Esmu cesvainiete no dzimšanas brīža. Bērnība un skolas gadi pagāja Kraukļos, mācījos Kraukļu pamatskolā, pēc tam Cesvaines vidusskolā. Tolaik jaunieši bija aktīvi. Daudz lietu mēs darījām nevis tāpēc, ka kāds lika, bet pēc savas iniciatīvas. Pateicoties savai klases audzinātājai, mācības turpināju Liepājas pedagoģiskajā institūtā. Priecēja tas, ka pēc studijām zinājām, kur būs darbs, ka būs kur dzīvot kā jaunajam speciālistam. Mana pirmā darbavieta bija Dzelzavas pamatskola. Tas bija laiks, kad dibinājās ģimene un dzīves ceļš atveda atpakaļ uz Cesvaini. Trīs gadi pavadīti Cesvaines bērnu bibliotēkā, pašai garīgas bagātības gadi. Tomēr ilgas pēc aktīva darba ar bērniem bija spēcīgākas, un pēc Cesvaines vidusskolas mācību pārzines uzaicinājuma es atgriezos skolā. Nu jau septiņpadsmit gadu pavadīti skolā. Nožēlojusi šo izvēli neesmu nevienu dienu, lai gan tagad pedagoga darbs ir kļuvis grūtāks. Tas varbūt tāpēc, ka šobrīd bērna tiesības ir nedarīt, bet mums bija pienākums – darīt. Mainījušās vērtības, – atzīst Sarma.
– Mana lielākā laime un veiksmes loze ir mana ģimene. Esmu lepna par savu vīru un saviem četriem bērniem, par pirmo mazdēlu. Tie ir mani spēka avoti. Trīs bērni jau ir savā dzīvē, divi no tiem par savu dzīvesvietu izvēlējušies Rīgu. Vidējā meita ar ģimeni ir tepat Madonā. Jaunākā meita vēl ir studente. Izvēlējusies šajos laikos tik nepopulāro skolotājas profesiju, bet, strādājot praksi Rīgā, ir atzīta par labu skolotāju, un tas mani priecē. Mūsu ģimenei janvārī būs 27 gadi. Mums visiem svarīgi ir būt kopā, citam citu atbalstīt. Otrs spēka avots ir mani lauki „Stiprinieki" Kraukļos. Patīk darbi dārzā, pastaigas uz Kujas upi, pa mežu, sestdienas vakari ar īstu dūmu pirti… – savus spēka avotus atklāj Sarma.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva