– Mammai, izvēloties man vārdu, bijuši dažādi nosacījumi, bet, pirmkārt, tam bija jābūt interesantam un retam vārdam, – sava vārda vēsturi atklāj UNDA KRIEVIŅA, bet atzīst, ka skolas laikā pašai tas ne īpaši paticis. Bieži vien mammai prasījusi, kāpēc viņa neesot, piemēram, Santa, taču tagad tas patīkot tieši no tā aspekta, ka Unda joprojām ir rets vārds (pēc PMLP datiem, šobrīd 78. – B. M.). Vārdadienu viņa, kā ierasts, vispirms svinēšot kopā ar ģimeni, bet arī draugi solījušies atbraukt ciemos.
Unda nupat pēc triju mēnešu prombūtnes ir atgriezusies no Amerikas un, kamēr tiek kārtota nākamā vīza, domā, ko darīt. Pagājušajā mācību gadā ir pabeigta vidusskola un vienubrīd spriests par studijām Ventspils Augstskolā, jo skolas laikā tīri labi padevušās svešvalodas. – Apsvēru domu par tulka profesiju, lai gan skolā, īpaši pamatskolas klasēs, labi veicās arī bioloģijā un latviešu valodā. Piedalījos pat olimpiādēs. Vispār skolas gados viskautko izmēģināju – arī mācības mākslas un mūzikas skolā, bet sapratu, ka tas tomēr nav man domāts. Visilgāk – astoņus gadus – nodarbojos ar teātra sportu. Tas ļoti daudz palīdzēja arī ikdienā, saskarsmē ar citiem cilvēkiem utt.
Kad vaicāju, kādi ceļi aizved uz Ameriku, Unda smaidot atzīstas: – Mīlestība. Iepazināmies pagājušajā gadā kristīgajā nometnē tepat Ērgļos „Ērgļa spārni", ko organizēja mūsu iepriekšējais mācītājs Dastins Petersens, kas pats bija no Amerikas un arī tagad tur ir mācītājs.
Sākumā viņai Klarks licies tāds iedomīgs, bet izrādījies, ka tā nemaz nav: – Šī bija jau otrā reize, kad viesojos pie Klarka ģimenes, kurā bez viņa ir vēl divi jaunāki brāļi. Pirmā bija pērn uz Ziemassvētkiem. Viņiem Oregonā pieder ferma. Arī es nedaudz pabraucu ar traktoru. Iepazinos ar apkārtni, kas tur ir tāda tuksnešaina. Bet, kopumā ņemot, tā īpaši nekas nepārsteidza. Varbūt vairāk tādi sīkumi, arī tas, ka, piemēram, viņiem tur citādāki ēšanas ieradumi.
Kad ierunājamies par to, kā visvairāk pietrūks, pārceļoties uz Ameriku, Unda atzīst, ka tie, protams, būs tuvinieki un draugi, lai gan draugi jau iegūti arī tur. – Arī tas, ka pie mums, Latvijā, ir izteikti četri gadalaiki, kā tur nav. Pagājušajā gadā, kad Oregonā biju ziemā, sniega vispār nebija, visu laiku saulains. Tagad gan, tieši tajā vakarā, kad aizbraucu, uzsniga sniegs. Bet vispār pagaidām neko īpaši par savu dzīvi neplānoju, –
noslēgumā nosaka Unda. – Man jau liekas, ka tagad jaunieši viskautko dižu saplāno un, ja neizdodas, tad šķiet, ka viss sabrūk. Manuprāt, dzīvot vajag brīvāk, viss jau notiks, ja tam būs jānotiek un ja Dievs tā gribēs.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto