Klinta ir samērā rets vārds (pēc PMLP datiem, šobrīd Latvijā reģistrētas tikai 368 Klintas). Ar vienu no viņām – bijušo madonieti KLINTU ROGU – sazinājos, gatavojot šīs nedēļas vārdadienas sleju.
Klinta stāsta: – Esmu ieguvusi bakalaura grādu Latvijas Mākslas akadēmijā restaurācijas apakšnozarē. Šobrīd darbojos vairākos līmeņos – gleznoju lielāka vai mazāka izmēra gleznas, sienu gleznojumus; pasniedzu kursus gleznošanā, zīmēšanā; strādāju laikmetīgās mākslas centrā kim? (kas ir māksla?). Esmu galerijas asistente, skaidroju apmeklētājiem būtiskāko vai interesantāko, ko katra izstāde piedāvā, kā arī kopā ar kolēģi izstrādājam izglītojošo programmu bērniem un jauniešiem par laikmetīgo mākslu katras izstādes ietvaros (vadu nodarbības). Šķiet, šobrīd esmu piepildījusi sapni profesionāli darboties mākslas jomā, padziļināti to izzinot no daudzām šķautnēm.
Arī manos vaļaspriekos vēl aizvien ietilpst gleznošana. Esmu atsākusi adīt, lasu grāmatas. Nejauši esmu ieguvusi tādu kā aizraujošu paradumu – pierakstu katru grāmatu, kuru esmu izlasījusi. Sākotnēji tas bija uzdevums pirmajās klasēs, ko tā arī neesmu pārtraukusi. No katras grāmatas pierakstu arī sev noderīgus citātus.
Sevi joprojām uzskatu par madonieti. Esmu dzimusi un augusi Kalsnavas pagastā, mācījusies Kalsnavas, Liezēres un Lazdonas pamatskolā. Madonas Valsts ģimnāziju absolvēju 2008. gadā, tai pašā gadā pabeidzu arī Madonas mākslas skolu. Man ir veicies – man ir liela ģimene. Tas ir mans atbalsts reizēs, kad par sevi šaubos vai kad vienkārši ir nepieciešams izrunāties. Cilvēkos visvairāk cienu patiesumu, uzticamību. Tā kā pati visbiežāk runāju tieši, bez aplinkiem, labprāt to sagaidu arī no apkārtējiem.
Kad ievaicājos Klintai par vārdu, viņa mazliet aizdomājas: – Šķiet, Klinta bieži peld pret straumi jeb dara lietas, kuras nav raksturīgas vairākumam. Iespējams, tā ir spītība, bet varbūt kas vairāk. Klinta ārēji it kā ir mierīga un visas vētras un pārbaudījumus šķietami pārvar viegli, neizrādot savu iekšējo pārdzīvojumu. Starp citu, dzīvojot Rīgā, bieži esmu saskārusies ar to, ka cilvēki šādu vārdu pirmo reizi dzird, tāpēc secinu, ka laikam tieši Madonas pusē tas ir populārāks, jo pazīstu vairākas vārdamāsas no šejienes). Tad nu bieži mans arguments ir Madona, kādēļ ir man šis vārds.
Tā kā ir gaišo svētku gaidīšanas laiks, arī šogad (jau otro gadu) iesaistos palīdzības akcijā, ko organizē uzņēmums RARO. Mans ieguldījums ir izveidot individuālas apsveikuma kartītes tiem cilvēkiem, kuri ir atsaukušies aicinājumam palīdzēt ģimenēm.
Foto no personiskā arhīva