– Piedzimu Ogrē, taču kopš gada vecuma dzīvoju Madonā. Vispirms sāku mācīties Lazdonas četrgadīgajā skolā, tālāk pārgāju mācīties uz Madonu un vēlāk – augstskolu Rēzeknē, pēc kuras tiku iesaukts dienestā armijā. Tur paliku virsdienestā, bet 1992. gadā sāku darbu kriminālpolicijā Madonā, – par sevi stāsta šīsdienas gaviļnieks VITĀLIJS KALUGINS.
– Policijā nostrādāju 18 gadu. Kolektīvs bija jauks, joprojām ar bijušajiem kolēģiem uzturam labas attiecības. Tajos gados strādāt bija mazliet citādāk nekā tagad – vajadzēja dienu un nakti braukāt apkārt. Tolaik katrā pagastā bija savs inspektors, turklāt darbinieki bija vietējie, kas savu teritoriju smalki pārzina. Noziegumus varējām atklāt diezgan ātri, taču mūsdienās policijas darbu apgrūtina tas, ka darbinieku skaits samazināts uz pusi.
Nu jau esmu izdienas pensijā, kad atliek vairāk laika ģimenei. Kopā ar sievu Ludmilu esam izaudzinājuši divas meitas – Jūliju un Katrīnu – un varam lepoties ar pieciem mazbērniem: Robertu, Edvīnu, Rebeku, Megiju un Oskaru, no kuriem vecākais septembrī ies otrajā klasē, bet jaunākais piedzima pavisam nesen – jūlijā. Mazbērni katru dienu pēc bērnudārza nāk ciemos, un vakarā nereti mums iet diezgan jautri.
Kā savus vaļaspriekus varu minēt zveju, medības – jau vairāk nekā 30 gadu medīju. Jau 20 gadu esmu Internacionālās policijas asociācijas (IPA) biedrs, un šo gadu laikā iegūts ļoti daudz draugu – no Eiropas, Skandināvijas. Kontaktu ar katru gadu kļūst vairāk, savā starpā sazināmies, sarakstāmies internetā un ik gadu braucam cits pie cita ciemos kopā ar ģimenēm. IPA rīko arī aktīvus pasākumus biedriem ar ģimenēm, kur labi pavadīt laiku un reprezentēt savu valsti. Pēdējais pasākums, ko šogad apmeklēju, bija pagājušajās brīvdienās Jūrmalā – Starptautiskie sporta svētki. Tajos piedalījās IPA biedri no Polijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas. Svētki pagāja jaukā atmosfērā – varēja pasportot, aprunāties, nodibināt jaunus kontaktus. Ārzemniekiem Jūrmala patika, jo pasākums notika skaistā vietā – „Nemo" parkā. Tagad esmu ieplānojis ar sievu aizbraukt uz IPA jubilejas pasākumiem Polijā un Vācijā, oktobrī –
uz Slovākiju – kas varētu būt beidzamais šā gada brauciens.
Šogad īstenībā biju piemirsis, ka tuvojas vārdadiena, bet noteikti draugi pacenstos atgādināt. Parasti jau no paša rīta saņemu apsveikumus no bijušajiem priekšniekiem un draugiem, vakarā viesi nāk ciemos – pasēžam, kompānijā atceroties kādus kopējus pasākumus, piedzīvojumus.
Autore: RITA TURKINA
Foto no personiskā arhīva