VIVITAS ĻEBEDEVAS dzimtā puse ir Kalsnava. – Pēc pamatskolas beigšanas Jaunkalsnavā devos uz Ogri, izmācījos par adītāju, bet jau prakses laikā Ogres trikotāžas kombinātā sapratu, ka šī profesija nav domāta man.
Atgriezos un sāku strādāt Sarkaņos dārzniecībā, pēc tam aizgāju uz konfekšu cehu, bet tas beidza pastāvēt. Un dzīve vienkārši piespieda meklēt kaut ko citu, – savu dzīvesceļu ieskicē Vivita. Bet, lai kā gājis, viņa nekad rokas nav nolaidusi un uz dzīvi centusies raudzīties pozitīvi – vienmēr ir bijusi gatava pārmaiņām un ļāvusi izpausties savam radošajam meklētājas garam. – To, kas man patīk, to es daru, – rezumē Vivita. – Esmu strādājusi par pavāri bārā „Ēna" Patkulē un „Sesswegen" Cesvainē, pašmācības ceļā un ar dažādu kursu palīdzību apguvu šuvējas profesiju un astoņus gadus nostrādāju par šuvēju – klientu pietika, šuvu gan individuāli, gan tērpus deju kolektīviem, bet šī nodarbošanās tā īsti pie sirds negāja. Pa vidu aizbraucu uz ārzemēm pastrādāt pie ražas novākšanas, bet jutu, ka ilgstoši bez mājām nevaru. Kā es smejoties saku, tā ir tāda ekskursija, kur var arī naudu nopelnīt, bet nekas vairāk… Jau strādājot par šuvēju, pamācījos floristiku, un tagad tā ir mans maizes darbs – veicu dažādus noformēšanas darbus, pēc pasūtījuma gatavoju vainagus, floretes, sēru pušķus. Mans lielākais hobijs (lai arī neesmu to speciāli mācījusies) tomēr ir ēst gatavošana, patīk tortes cept, viskautko jaunu izmēģināt, un tie, kas to visu ir pagaršojuši, saka, ka man tīri labi sanākot. Ja vien nebūtu to dažādo birokrātisko nosacījumu, atvērtu savu kafejnīcu. Bet varbūt ar laiku šis sapnis arī piepildīsies. Biksērē esmu iedzīvojusies, jo šeit jau pavadīti vairāk nekā 20 gadu, arī vīru te satiku. Esmu iesaistījusies arī sabiedriskajā dzīvē, pa reizei, kad režisore saredz kaut ko priekš manis, nospēlēju kādu lomu vietējā amatierteātrī „Piņģerots". Apmeklēju kultūras pasākumus; tagad gan „Kalnagravās" ir remonts, bet tas jau nevilksies mūžīgi. Kultūras nama direktore Valda reizi mēnesī organizē braucienus uz teātra izrādēm, un arī es labprāt to izmantoju. Īpaši nopietnas izrādes gan neiet pie sirds, man labāk patīk tādas, kur uz pasauli var paskatīties caur humora prizmu – tāpat kā ikdienā. Kopā ar draugiem patīk noīrēt transportu un kopīgi doties izbraucienos. Nupat, pagājušajā sestdienā, bijām Tartu Zinātnes centrā, kopīgi noskatījāmies 4D filmiņas.
Jautāta par vārdu, Vivita atzīst, ka īpaši par tā izcelsmi interesējusies neesot, bet vārds patīkot. – Tā interesanti ir sanācis, ka vārdadiena man ir tikai dažas dienas vēlāk nekā dzimšanas diena, – atklāj mana sarunu biedrene.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto