Madonietis NAURIS BIĶERNIEKS studē Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Tehniskajā fakultātē un ir izvēlējies autotransporta inženiera specialitāti.
– Bija divi varianti, viens – doties uz LSPA, bet par treneri negribējās mācīties, tad nu paliku pie otrā, jo šāda tāda pieredze saistībā ar autolietām, tā teikt, mājas kārtībā jau bija. Un tad atkal izvēle – RTU vai LLU, bet, lai gan savulaik brālis Didzis bija beidzis RTU, es tomēr, drauga mudināts, izvēlējos Jelgavu. Sākumā biju iedomājies, ka studijas būs nedaudz vieglākas, it īpaši matemātika un fizika, kas inženierzinātnēs nav tā vieglākā, tomēr – no otras puses – kur gan ir viegli, – spriež puisis. Uz Madonu pie vecākiem Nauris braucot katru nedēļas nogali: – Nevelk mani tā lielpilsētas dzīve. Arī pēc studijām viennozīmīgi vēlos atgriezties Madonā, varbūt pat Praulienas pusē, kur mums ir lauku mājas. Nu galīgi neesmu es pilsētas cilvēks. Gribētos kaut ko pašam savu, būt pašam sev darba devējam, nevis strādāt pie kāda cita.
Zinot, ka, mācoties Madonas pilsētas 1. vidusskolā, Naura lielā aizraušanās bija distanču slēpošana un tika sasniegti arī gana labi rezultāti, vaicāju, kā puisim ar sportošanu tagad. – Šobrīd tas ir palicis hobija līmenī. Slēpot es sāku jau no kādas 3. klases, bet tā pavisam nopietni – gadus 3-4 vidusskolas laikā. Taču ar mācībām to ir grūti apvienot, jo, nopietni trenējoties, no septembra līdz decembrim būtībā Latvijā neesi, – atzīst Nauris. Runājot par lielākajiem sasniegumiem, Nauris piemin Eiropas Jaunatnes ziemas olimpiādi, kur viņa komandas biedrs un arī klasesbiedrs Rinalds Kostjukovs ieguva bronzas medaļu sprintā, bet pārējiem trim izdevās iekļūt 30 labāko vidū: – Tas Latvijas mērogam un man pašam bija ļoti labs rezultāts, kad Eiropā esi 30 spēcīgāko jauniešu vidū. Slēpošanu galīgi pie malas neesmu metis, šogad piedalījos Skandināvijas kausā sprintā, bet, protams, bez regulāriem treniņiem rezultāti nav nekādi augstie. Arī Latvijas čempionātā braucu, bet „Stara" kausiem gan neizdevās komandu nokomplektēt – Rinalds šobrīd dien NBS, līdz ar to viņam šādas iespējas nebija. Citā komandā negribējās startēt, un tā palika. Bet, lai gan vairs aktīvi nesportoju, gūtais rūdījums paliek. Ziemā patīk uz kalnu aizbraukt, arī hokeju uzspēlēt, vasarā – futbolu, tāpat ar riteni pabraukt. Esmu vairākos maratonos piedalījies. Aizrauj arī daivings.
Naurim, kas savu vārdadienu svin pavasarī, patīkot gandrīz visi gadalaiki, izņemot rudeni. – Pavasarī, piemēram, patīk tas brīdis, kad gaiss sāk smaržot – tā ir vēl saulē kūstoša sniega un jau atkusušās zemes smarža. Izej laukā, ievelc gaisu krūtīs un saproti – jā, ir klāt pavasaris. Šogad to pirmo reizi sajutu pirms nedēļām trim Jelgavā pēcpusdienā pēc lekcijām…
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto