DIĀNA SUŠČENKO ir Ērgļu novada lauku attīstības speciāliste. – Man ļoti patīk darbs ar cilvēkiem, bez tam man ir jauki un atsaucīgi kolēģi, – runājot par savu darbu, uzsver Diāna.
Ērgļos Diāna ir ienācēja, bet nu jau kļuvusi par savējo: – Manas dzimtas saknes ir Mārcienas pusē. Esmu augusi daudzbērnu ģimenē un jau no mazām dienām iemācīta lauku darbiem. Mamma strādāja fermā, gāju palīdzēt darbiņos. Vajadzēja ganīt govis, ļoti nepatika agrā celšanās, nāca miegs. Bet bija jāiet un jādara. Rūpējos par brāļiem un māsām, jo ģimenē biju vecākā.
Mācījos Mārcienas pamatskolā, un pēc pamatskolas beigšanas nebija vēl tā īsti skaidrs, kur mācīties un par ko. Tikai zināju to, ka mana dzīve un darbs būs saistīts ar laukiem. Tajos laikos no tehnikumiem brauca tā saucamās aģitācijas brigādes. Šādā nolūkā pie mums skolā ieradās pārstāvji no Smiltenes sovhoztehnikuma. Sniedza mazu ieskata koncertu par tehnikumu un mudināja turpināt mācības pie viņiem. Tehnikums atrodoties ļoti skaistā vietā… Mani tas viss ieinteresēja, un tā es devos uz Smiltenes sovhoztehnikumu, kur izmācījos par zootehniķi. Savu izvēli nenožēloju. Šogad tehnikums svinēs 90 gadu jubileju, bet mūsu kursam apritēs 40 gadu, kopš esam beiguši tehnikumu. Būs salidojums…
Pēc tehnikuma beigšanas strādāju par zootehniķi dažādās nozarēs. Bija doma skoloties tālāk. Iestājos Jelgavā LLA zooinženieru fakultātē, taču studijas nepabeidzu, jo sevi pieteica bērniņi. Tā mans dzīves sapnis palika nepiepildīts. Toties man ir kupla ģimene: 2 meitas – Sanita un Jolanta – un 5 dēli – Sergejs, Mareks, Jānis, Maksims un Ruslans. Vārdus bērniem izvēlējāmies abi ar vīru. Šobrīd vislielākā dzīves bagātība ir mūsu 6 mazbērni. Mazmeitiņas gan dzīvo ārzemēs, bet tagad ir tādas tehnoloģijas, ka attālums, lai sazinātos, vairs nav šķērslis.
Kad vaicāju par brīvo laiku, Diāna saka, ka tā esot visai maz: – Mums ir pašiem sava saimniecība, kur gan lielākais darbu smagums gulstas uz vīra Vasilija pleciem. Bet laukos man ļoti patīk, es nevarētu savu dzīvi iedomāties kaut kur citur. Mans mīļākais gadalaiks ir pavasaris. Kad daba mostas, zeme smaržo un viss sāk zaļot un čalot, tad rodas tāda enerģija, spēks un prieks. Tās izjūtas nevar tā izstāstīt, tās ir jāizjūt. Nekur nav tik skaistas dabas kā šeit. Mans hobijs ir puķes, ogošana un sēņošana, tā var ļoti labi relaksēties un atpūsties. Patīk arī noskatīties kādu labu teātra izrādi Rīgā, apmeklēt koncertu.
– Un kā tad ar vārdu? – ievaicājos.
– Mammai bija laba draudzene Diāna. Tā es tiku pie šī vārda. Man tas patīk – stiprs, slavens, un esmu lepna par to, – atzīstas Diāna.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva