– Es esmu lietuviete, tāpēc mums, visiem trim bērniem, ir neparasti vārdi – brālis ir Sigits, māsa – Alma. Bet, ja godīgi, man ar savu vārdu vienmēr kādi sarežģījumi gadās – vecāki ļaudis mani par Miliju dēvē, jaunāki – par Liliju, ļoti daudzi – par Villiju… – jautāta par savu visai reto vārdu (pēc PMLP datiem, Latvijā reģistrētas tikai 125 Vilijas), atklāj VILIJA OŠENIECE.
– Dzīvojām Saldus rajona Pampāļos, netālu no Lietuvas robežas. Beidzu Ezeres vidusskolu un, kā jau lauku bērns, izvēlējos studēt agronomiju Jelgavā. Tur iepazinos ar savu nākamo vīru, tad atnācām uz Madonu, jo vīra vecāku dzimtā puse ir Dzelzava. Atceros, kad pirmo reizi braucu uz šejieni, raudāju, jo tik neierasti pēc Zemgales līdzenumiem te viss likās. Sākumā cerēju, ka pēc dažiem gadiem atgriezīsimies atpakaļ, taču pamazām iedzīvojos un šobrīd uzskatu, ka skaistākas vietas par Madonu un tās apkārtni nav – daba šeit ir fantastiska, meži, sili, kur var sēņot un, galvenais, relaksēties pēc saspringtas darbdienas. Arī pati Madona ir ļoti zaļa un skaista pilsēta, ar dabas dotu brīnišķīgu reljefu, vēsturiskajām ēkām Poruka ielā. Vienīgi cilvēku, it īpaši jauniešu, mazāk paliek. Vakaros pat – ielas ir tukšas, – atzīst Vilija.
Specialitātē gan Vilijai iznācis pastrādāt pavisam maz – nepilnu gadu Bauskas rajonā. Pasaulē viens aiz otra nākuši bērni. Kad pārcēlušies uz Madonu, sākumā viņa strādājusi Dārzkopības un biškopības biedrībā. Kad sākušies pārmaiņu laiki, daudz kas ticis izmēģināts, arī uzņēmējdarbība. – Manā pārziņā vairāk bija grāmatvedība, un, lai padziļinātu savas zināšanas, iestājos Universitātē Ekonomikas un grāmatvedības fakultātē. 2003. gadā to pabeidzu, un tieši tajā laikā bija vakance toreizējā „Parex" bankā Madonā. Tā arī esmu šeit palikusi – nākamgad būs 10 gadu. Esmu AS „Citadele banka" Madonas klientu apkalpošanas centra klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja. Šobrīd gan aizvietoju apkalpošanas centra vadītāju.
Kad iejautājos par brīvo laiku, Vilija teic, ka šobrīd viss tiek veltīts ģimenei. Dēla Andra ģimenē nesen piedzimis dēliņš. – Edgariņam ir tikai pusgadiņš, un, kad es aizeju mājās, ieskatos actiņās un redzu, kā viņš mani atpazīst, lielāka prieka nevajag. Ne velti mamma kādreiz teica, ka mīļākie bērni ir mazbērni… Skaisti ir tikšanās brīži arī ar otru mazbērniņu – meitas Antras meitiņu Alisi, kas dzīvo Jēkabpilī. Vispār visa dzīve šobrīd mums ar vīru Jāni saistās ap bērniem un mazbērniem.
Vasarā, protams, arī dārzs. It īpaši patīk tas process, kad tu iesēj un gaidi, kad sāks dīgt. Vispār pavasaris patīk, arī Jāņu laiks. Jāņus bieži svinam kopā ar vīra kursabiedriem vēl no akadēmijas laikiem. Bet skaistākie svētki visiem kopā neapšaubāmi ir Ziemassvētki, – uzsver vārdadienas gaviļniece.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva