– Ar savu vārdu es lepojos. Tas man patīk. Kopumā Latvijā mēs esam nepilni 3000 Vinetu. Runājot par savu vārdu, piekrītu viedoklim, kas raksturo šī vārda nēsātājas – tās ir ar oriģinālu domāšanu. Savukārt itāļu valodā mans vārds nozīmē „vīna dziesmiņa", – stāsta VINETA MEISTERE.
– Tētis man gribēja dot vārdu Dace, taču kaimiņmājās jau bija vairākas Daces. Tajā laikā rādīja indiāņu filmu, kur galveno virsaiti sauca Vinetū, un vārds Vineta bija diezgan populārs. Šķiet, ka mūsdienās meitenēm šo vārdu liek mazāk.
Esmu madoniete, bet nu jau trīspadsmito gadu dzīvoju Cesvainē, skaistā vietā. No mājas pagalma paveras skats uz baznīcas un pils torņiem. Patlaban strādāju Cesvaines degvielas uzpildes stacijā. Mana vecmamma bija pārdevēja, un viņas iespaidā arī man ļoti iepatikās darbs ar cilvēkiem. Līdz ar to profesijas izvēlē man nebija jāgudro – zināju, ka gribu strādāt ar cilvēkiem un pārdevējas darbs būs īstais. Preiļu kooperatīvajā arodvidusskolā izmācījos par pārdevēju. Tajā laikā mācīja gan televizora uzbūvi, gan dāvanu saiņošanu – visu pilno programmu. Arī līdz šim darbs ir bijis ar cilvēkiem – veikalā, apdrošināšanas kompānijā.
Abiem ar vīru Gati patīk daudz ceļot – esam bijuši Romā, Venēcijā, Tunisijā. Pirms diviem gadiem vasarā apbraukājām Latvijas pilis un muižas – pabijām Sventes muižā, Mālpils pilī, Jaunmoku pilī, iegūstot patīkamas izjūtas un prieku, ka tepat, Latvijā, var redzēt skaistas vietas.
Pirms trim gadiem bija iespēja pabūt „Ievas" nometnē. Ir lasīts, ka šī nometne daudzām sievietēm ievieš zināmas pārmaiņas, teiksim, personīgajā dzīvē. Man tā pavēra iespējas rokdarbiem. Senāk apmeklēju izšūšanas kursus, taču pēc tam ilgu laiku ar rokdarbiem nenodarbojos. Kad atgriezos no nometnes, vairākas draudzenes jautāja, kas ar mani noticis. Tobrīd sagribējās pamēģināt no visa pa drusciņai – atgriezos pie izšūšanas, un šobrīd es ļoti daudz izšuju gleznas ar dažnedažādiem motīviem – ziediem, cilvēkiem… Tuvojoties Ziemassvētkiem, sāku domāt arī par apsveikuma kartīšu izšūšanu. Neilgi pēc nometnes nolēmu pamēģināt konfekšpušķu gatavošanu.
Viens no maniem vaļaspriekiem, ko apguvu pagājušajā gadā, ir ziepju vārīšana, pievienojot tām dažādas puķītes. Mamma audzē lavandu, un es lasu tās ziediņus ziepēm. Bieži izmantoju arī jasmīnu un rožu ziedlapiņas. Ar gatavām ziepītēm apmeklēju zaļos tirdziņus, tādā veidā reklamējot Cesvaines pili, jo pircēji vienmēr apjautājas, no kurienes pārdevēji atbraukuši.
Autore: RITA TURKINA
AGRA VECKALNIŅA foto