– Vēl joprojām dzīvoju tajā pašā mežu un Aiviekstes ieskautajā mazpilsētiņā, kurā ritēja mana bērnība, – Lubānā, – atzīst ILVA MARKOVA. – Es lepojos ar savu dzimto pilsētu, jo tā ir zaļa, sakopta, te rit aktīva kultūras dzīve – mēs tiekam lutināti ar augsta līmeņa kultūras pasākumiem, notiek dažādi sporta pasākumi.
Manam tētim tuvs bija mežs. Ilgus gadus viņš strādāja Lubānas MRS par medību vadītāju. No viņa iemācījos mīlēt un pazīt dabu, tās procesus. No tēta man humora izjūta un trauksmainums – ilgi mierā nevaru nostāvēt. Mamma pēc profesijas ir ārste – strādāja Lubānā par pediatri, vēlāk – savā privātpraksē. Viņa pazīst gandrīz visas apkārtnes ģimenes, zina vārdus, pat dzimšanas gadus. Dakterīti vēl joprojām cilvēki ciena un novērtē. Mamma man ir pacietības, iecietības un pozitīvisma paraugs.
Mana stiprā aizmugure, sarunu biedrs un atbalsts ir vīrs Nauris. No viņa mācos visu tvert vieglāk, izbaudīt katru mirkli. Lepojos ar saviem bērniem: Mārtiņš studē fizioterapiju RSU, Ildze ir LU studente, kur apgūst vides zinības, mazā Anna izbauda Lubānas bērnudārza sniegtos labumus. Esam kustīga, aktīva, dabu un ceļojumus mīloša ģimenīte.
Pēc Lubānas vidusskolas beigšanas izvēlējos studēt bioloģiju Latvijas Universitātē. Pēc tam dzīve pati mani tā interesanti atveda uz skolu – sākumā uz laiku pasniedzu ķīmiju, tad mācījos papildus, un tagad Lubānas vidusskolā ar skolēniem kopīgi mācāmies ģeogrāfiju un mājturību, Meirānu Kalpaka pamatskolā – ģeogrāfiju. Man patīk strādāt skolā. Katra diena ir citādāka, process ir ļoti radošs – ja kaut viens skolēns ieinteresējas, mans darbs nav veltīgs. Ar skolēniem daudz runājam arī par dažādām dzīves vērtībām. To, cik labi ir dzīvot Latvijā, par veselīgu dzīvesveidu, par videi draudzīgu saimniekošanu, par pozitīvu skatījumu uz lietām. Daudz mācos no saviem skolēniem. Viņi varbūt pat to nenojauš, cik daudz. Ir divas kolēģes – skolotājas ar lielo burtu, kurām cenšos līdzināties, – bioloģijas skolotāja Maruta Loseva Lubānas vidusskolā un ģeogrāfijas skolotāja Laimdota Jansone Madonas Valsts ģimnāzijā. Viņas ir gan sirdsgudri, atvērti, inovatīvi cilvēki, gan brīnišķīgas skolotājas.
Mani vaļasprieki vasarā ir riteņbraukšana un peldes Aiviekstē, savukārt ziemā – distanču slēpošana un peldēšanās tuvējā Degumnieku peldbaseinā. Patīk rokdarbi, īpaši adīšana. Protu noadīt gandrīz visu – sākot no zeķēm līdz galdautam. Īpaši patīk adīt saviem mīļajiem. Patīk ceļot. Nu jau vairākus gadus kopā ar ģimeni dodamies izbaudīt kalnu skaistumu. Tatri, Alpi, Himalaji – varenība, miers, neaptverams plašums.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva