– Madonā esmu dzimusi, augusi un tepat arī palikusi. Nu jau 45 gadus strādāju „Lazdonas piensaimniekā" – tā ir mana pirmā un arī vienīgā darbavieta, –
ne bez lepnuma saka SVETLANA ERDMANE.
– Pēc Rēzeknes pārtikas skolas beigšanas toreizējā Lazdonas pienotavā sāku kā vienkārša strādniece, tad sekoja darbs ķīmiskajā laboratorijā – biju laborante, ķīmiķe laborante, inženiere ķīmiķe, pēc tam – meistare, un tagad esmu ražošanas daļas vadītāja, kvalitātes inspektore. Darbojos arī pie jaunu produktu izstrādāšanas. Daudzus no tiem pircēji ir jau iecienījuši, pēdējais no mūsu ražojumiem ir rīsu piens. Man savs darbs patīk, domāju, ka šī ir mana īstā vieta.
Svetlana ar pirmo vīru, kas nu jau ir aizsaulē, izaudzinājusi divas meitas – Jeļenu un Svetlanu. – Man ir arī četri mazbērni – Artūram jau 21 gads, strādā Rīgā, Kristīne studē medicīnu, Elīna mācās 10. klasē ģimnāzijā, jaunākajai – Nikolai – būs četri gadiņi. Prieks par viņiem, – smaidot stāsta Svetlana.
Klausoties Svetlanas enerģiskajā valodā, neviļus rodas jautājums, no kurienes viņa smeļas spēkus. – Pēc rakstura esmu optimiste, tas laikam man no tēva iedzimts. Pateicoties savam optimismam, esmu daudzām likstām un slimībām pāri tikusi, es nepadodos – esmu cīnītāja. Vēl man ļoti svarīga ir saskarsme ar zemi. Pēc horoskopa esmu Vērsis, un man pietiek aiziet uz dārzu un pastaigāt ar plikām kājām, lai saņemtu no zemes tik daudz enerģijas, ka viss nogurums ir kā ar roku atņemts. Arī sēņot, ogot man patīk, māju kārtot. Vispār man svarīga ir sakārtota vide sev apkārt. Arī darbā no citiem to prasu, tāpat atbildību, jo arī pati pret sevi esmu prasīga. Bet vispār pēc dabas esmu jautra – man patīk dziedāt, dejot.
Regulāri gandrīz katru gadu braucu ciemos uz Ukrainu, kur dzīvo radi no tēva puses. Bet no Madonas gan nekad projām doties nav gribējies.
Vārdu man deva tēvs, mamma gribēja saukt par Ludmilu. Arī mēs ar vīru meitu nosaucām par Svetlanu – bija daudz variantu un grūti izvēlēties, un tad mēs vienkārši salocījām lapiņas, sabērām vīra formas cepurē (viņš, tāpat kā mans un viņa tēvs, bija milicis. Interesanti, ka policijā strādā arī mana meita un mazdēls) un lozējām.
Savām vārdamāsām vārdadienā un arī citkārt Svetlana vēl veselību, dzīvesprieku, nenolaist rokas grūtību priekšā, lai vai cik grūti. – Cerība daudz kam palīdz, tāpēc vienmēr jācer uz to labāko un jāpateicas par katru nodzīvoto dienu – to es allaž cenšos atgādināt arī savam tētim, kam būs jau 89 gadi. Kopā ar mammu viņi ir nodzīvojuši 66 gadus, lai visiem tā izdotos! – novēl Svetlana.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto