Vērīgākie lasītāji, iespējams, lasot materiālus par Teiču rezervāta aktivitātēm un citām vides aizsardzībai veltītām tēmām, būs pamanījuši REGĪNAS INDRIĶES vārdu, tāpēc, tuvojoties vārdadienai, aicināju viņu uz sarunu.
– Esmu dzimusi Ludzas novada Pildas pagastā. Manas saknes ir saistītas ar Ludzas igauņiem – vēl 18. gs. pēc reformācijas notikumiem Igaunijā daudzi katoļticīgie igauņi, kurus viena ticība vienoja vairāk nekā viena tautība, kopā ar jezuītu mūkiem bija devušies uz Latgali. Pildas pagastā bija vairākas igauņu sādžas, Šķirpānos un Ciapšos dzīvojuši arī mani senči, – atklāj Regīna.
– Skolas laikā interesējos par vēsturi un aktīvi piedalījos novadpētniecības darbā, gatavoju rakstus skolas avīzei un rajona laikrakstam. Kādu brīdi bija doma studēt žurnālistiku, tomēr vēlme kļūt par ģeologu bija stiprāka. 1981. gadā uzsāku studijas Viļņas Valsts universitātes Dabaszinātņu fakultātē, hidroģeoloģijas un inženierģeoloģijas specialitātē. Astoņdesmitajos gados bija iespēja pastrādāt Irkutskas apgabalā Krievijā un Jakutijā. Teju piecus gadus nostrādāju kompleksajā ģeoloģiskās izpētes ekspedīcijā Kurzemes pusē. Ļoti vēlējos atgriezties Latgalē, un 1990. gadā mans sapnis piepildījās. Sāku strādāt Dabas aizsardzības komitejā Rēzeknē par valsts vides inspektori. Latvijas Universitātē ieguvu maģistra grādu vides zinātnē un pārvaldībā, ieguvu vides gida sertifikātu. Jauns pavērsiens darba jomā notika 2009. gada 1. janvārī, kad sāku strādāt Rāznas nacionālā parka administrācijā. Vēlāk tā tika apvienota ar Teiču dabas rezervāta administrāciju, izveidojot Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālo administrāciju, kuras pārziņā nonāca vairāk nekā 160 īpaši aizsargājamās dabas teritorijas. Vairākas no tām atrodas Madonas un Varakļānu novadā. Pa šo laiku man izveidojusies cieša sadarbība ar Varakļānu novada muzeju un Varakļānu vidusskolu, kurā rīkojam dabas tematikai veltītas izstādes un pasākumus. Sadarbojos arī ar Madonas novada pašvaldību un Madonas TIC. Kopā ar kolēģiem no Ļaudonas un Murmastienes „Bērziem" kontrolējam ĪADT aizsardzības noteikumu ievērošanu, kopīgi rīkojam talkas, dabas izglītības pasākumus.
Man ir vairāki vaļasprieki – nūjošana, sēņošana, darbs dārzā, ceļošana. Patīk lasīt grāmatas, patīk dzeja. Spēku smeļos dabā, mieru dod ūdens un uguns – vai tas būtu lietus vai strauts, ugunskurs vai sveces liesma. Kādreiz ļoti vēlējos redzēt ziemeļblāzmu un pabūt pie Baikāla. Nu tas ir piepildījies. Šobrīd visvairāk vēlos, lai man tuvie un mīļie cilvēki ir veseli, lai ir darbs un saticība. Vēlos, lai nepazaudējam savu identitāti un godā turam tradīcijas.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva