– Mana dzimtā puse ir Kalsnavas pagasts, Veckalsnava, kur atrodas vecāku mājas „Atvari" un kur šobrīd dzīvo tētis. Tur pavadīta bērnība un skolas laiks kopā ar vecākiem, vecvecākiem, māsu Vēsmu, – stāsta MAIJA GAIZIŅA un smaidot piebilst: – No tēva puses iepriekšējās paaudzes dzīvojušas Gaiziņkalna apkārtnē, tāpēc arī zīmīgais uzvārds – Gaiziņa. Savukārt vārdu man izvēlējās mamma – viņa pazinusi kādu cienījamu sievieti ar šādu vārdu un labām rakstura īpašībām. Nezinu gan, vai visas tās piemīt man, bet ar savu vārdu esmu ļoti apmierināta.
Mani vienmēr ir saistījuši lauki, daba, sakopta lauku vide, varbūt arī tādēļ pēc Pļaviņu vidusskolas beigšanas izvēlējos mācīties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības fakultātē. Mācījos neklātienē un sāku strādāt Meža pētīšanas stacijā „Kalsnava" introdukcijas laboratorijas sēklu plantācijā par laboranti, vēlāk – par dendrārija vadītāju. Stādījām, kopām kokus un krūmus un no izaugušajiem svešzemju stādījumiem vācām arī sēklas. Šajā saistībā iemācījos priekšmetu dendroloģiju un kokaugu latīniskos nosaukumus. Pirmajā darbavietā nostrādāju 10 gadu. Vēlāk sekoja darbs Kalsnavas mežniecībā, pēc tam biju laborante Meža pētīšanas stacijā, kur vajadzēja noteikt sēklu kvalitāti. Šogad oktobrī apritēs 10 gadu, kopš strādāju Valsts meža dienestā – pašreiz Centrālvidzemes virsmežniecības Madonas birojā. Pamatā darbs saistīts ar klientiem – meža īpašniekiem, pieņemot dažādus dokumentus saistībā ar meža apsaimniekošanu un organizējot dokumentu tālāku virzību. Priecājos, ka mums ir ļoti jauks, atsaucīgs kolektīvs.
Joprojām kopā ar ģimeni – vīru Jāni un dēlu Dāvi, kas mācās Madonas pilsētas 1. vidusskolas 4. klasē – dzīvoju savā dzimtajā pagastā: Kalsnavas pagasta „Kalnamuižā". Darbdienu rītos visi ceļojam uz Madonu, lai laikus nokļūtu skolā un darbavietā. Mājas rūpēm atliek vien darbdienu vakara stundas, bet es par to nežēlojos, jo brīvdienās kopā ar ģimeni, darbojoties dārzā vai esot pie dabas krūts, sasmeļos spēkus visai nedēļai. Tas ienes mieru un līdzsvaru. Iespēju robežās paceļojam tepat pa Latviju. Arī manā vārdadienā, ja vien iespējams, dodamies apskatīt kādu skaistu vietu tuvākajā apkārtnē. Labprāt klausāmies dažādu mūziku, apmeklējam koncertus, jo mūzika dod pozitīvu enerģiju.
Mans sens vaļasprieks ir floristika, kaut gan pēdējā laikā šīm nodarbēm atliek ļoti maz laika, taču novārtā atstāt to nevēlētos, jo savulaik trīs gadus esmu mācījusies un pabeigusi Floras dizaina skolu Rīgā. Dzīvē nodarbju pietiek, bet galvenais ir domāt gaišas domas, tad arī dzīve šķiet gaišāka un cilvēki atvērtāki.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva