– Manas saknes nāk no Latgales – esmu dzimusi Viļānos, – stāsta praulēniete BIRUTA
SVILĀNE. – Bērnība un skolas gadi pavadīti ļoti skaistā vietā pie Maltas upes, pavisam tuvu Lakstīgalas salai. No mazām dienām esmu iemīlējusi dabu, jūsmoju par to visos gadalaikos.
Jau tad, kad gāju Viļānu bērnudārzā, sapņoju kļūt par skolotāju. Vēroju audzinātājas – ko un kā viņas dara. Mājās mācīju savas lelles, pēc tam spēlējām skolu ar kaimiņu bērniem – es biju skolotāja. Pēc Viļānu vidusskolas absolvēšanas aizgāju mācīties uz Rīgas pedagoģisko skolu, vēlāk neklātienē tika pabeigta arī Daugavpils Universitāte.
Uz Praulienu atbraucu kopā ar vīru Jāni. Viņu kā jauno speciālistu norīkoja uz Praulienas saimniecību pēc Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijas beigšanas (vīrs arī nāk no Viļāniem, abi esam skolasbiedri).
Pirmais, kas mani te apbūra, bija Praulienas skaistā daba ar saviem pauguriem un parku. Tā arī esam šeit iesakņojušies.
Kopā ar vīru esam izaudzinājuši un izskolojoši četrus jaukus dēlus, un tā ir mūsu lielākā bagātība un laime. Vecākie dēli – Imants, Ivars un Jānis – jau ir patstāvīgi un strādā, jaunākais – Mārtiņš – vēl studē. Priecē, ka visi dēli strādā un mācās tepat Latvijā, nedēļas nogali varam pavadīt kopā. Mīlestību pret dabu ir pārmantojuši arī bērni. Brīvo laiku pavadām, braucot ar laivām, ejot pārgājienos, izzinot meža takas, makšķerējot vai darbojoties piemājas dārziņā.
Jau trīsdesmito gadu Biruta Svilāne strādā pirmsskolas iestādē „Pasaciņa", kā pati saka, pavadot ikdienu draudzīgu un vienreizēju kolēģu vidū. – Audzinu un skoloju mazākos bērniņus. Viņi visi man ir paši jaukākie, paši mīļākie, paši labākie, paši paši… Un mīlestības pietiek visiem, jo tā taču nekad nebeidzas. Nu jau mani bijušie audzēkņi uztic savus mazos ķiparus.
Par to, ka Biruta savus pienākumus pilda ar sirdi un dvēseli, par viņas jauko attieksmi pret mazajiem audzēkņiem un viņu vecākiem liecina arī vienā no praulēniešu aptaujām iegūtais tituls „Gada cilvēks PII „Pasaciņa"".
Šobrīd Biruta priecājas par tuvo atvaļinājumu, kad būs vairāk laika pavadīt ar saviem mīļajiem. Ir plānots kopā ar ģimeni doties laivu izbraucienā pa dzimto Maltas upi, sākot no bērnības vietām Lakstīgalu salā līdz ietekai Lubāna ezerā. Tā būs uzkrāts pozitīvs lādiņš jaunajam darba cēlienam.
Kad iejautājos par vārdu, Biruta atceras, ka šo vārdu izvēlēties ieteikusi tante par godu ļoti labai skolotājai, kura dzīvoja un strādāja Dekšāru pusē. – Varbūt tā nav sakritība, ka arī es esmu kļuvusi par pedagogu… – aizdomājas Biruta un piebilst, ka vārdadiena ir jauki svētki, kas vienmēr tiek atzīmēti ģimenes, kolēģu, kaimiņu un draugu pulkā.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva