– Pirmos trīsdesmit savas dzīves gadus es nodzīvoju Praulienā, bet nu jau astotais gads rit Bērzaunes pagastā, kas ir manas mātes dzimtā puse, – stāsta EDĪTE VISKOVA. – Šobrīd jūtu, ka te ir mana īstā vieta, jo tieši šeit ir manu abu dzimtu – Arāju un Ezerkalnu – saknes. Man ir zināmi senči Arāju dzimtā deviņās paaudzēs. Ir šajā dzimtā gan Lāčplēša ordeņa kavalieri, gan tieslietu ministrs mārcēnietis Jūlijs Arājs, kas bija Latvijas tieslietu un kara ministrs 1924. gadā.
Pēc vidusskolas profesijas izvēle man bija spontāns lēmums. Es domāju, ka zināma loma tajā bija arī advokātam Laimonim Grantam. Apstākļi izveidojās tā, ka viņš, pats to nezinot, iedvesmoja mani izvēlēties jurista profesiju. Sapratu, ka samaksāt par studijām Latvijas Universitātē nespēšu, tāpēc iestājos Jēkabpils lauksaimniecības tehnikumā apgūt jurista palīga specialitāti. Esmu beigusi četras mācību iestādes un maģistrantūru, taču no visām skolām tieši Jēkabpils tehnikums man ir vismīļākā. Tur es ieguvu ne tikai diplomu, zināšanas, bet arī nenovērtējamu pamatu turpmākajai dzīvei. Divos gados man papildus dažādiem ar tiesību nozarēm saistītiem priekšmetiem bija jāmācās arī agronomija, lopkopība, kulinārija, padziļināti – lietvedība, mašīnrakstīšana, darbs ar personālu un grāmatvedība. Ticiet vai ne, man liela daļa arī šo zināšanu ir lieti noderējušas.
Nu jau vienpadsmito gadu esmu SIA „Madonas siltums" juriste. Katru dienu satieku ļoti daudz klientu un uzklausu vēl vairāk problēmu. Mans uzdevums ir atrast kopīgu risinājumu ar klientu. Savukārt gandarījumu sagādā jebkurš jautājums, kas saistās ar sfēru, kuru es pārzinu – tiesības.
Brīvā laika man ir maz, taču vismaz divas reizes nedēļā cenšos apmeklēt vēderdeju nodarbības. Nu jau septīto gadu esmu Rudītes Pavlovskas audzēkne. Esmu secinājusi, ka nav nekā labāka par vēderdejām, ja darbdiena paiet pie datora un ir daudz negatīvu emociju.
Otrs mans vaļasprieks ir adīšana. Četru gadu vecumā iemācījos adīt, līdz ar to liela daļa tērpu top pašas rokām. Pa siltai un košai dāvaniņai tiek arī manam krustdēlam un radinieču mazulīšiem.
Edīte nav rets vārds, taču arī ne tik ļoti izplatīts. Lai gan vienubrīd mēs radinieku saietos satikāmies četras Edītes. Tas bija pats populārākais sieviešu vārds dzimtā. Kā es tiku pie šī vārda? Ļoti vienkārši – māte man to deva par godu savai mīļākajai māsīcai Edītei Ambainei.
Mana pirmā vārdadienas dāvana – pilna bļoda ar zemenēm. Tā bija tā dāvana, ko vēlējos, kad biju sasniegusi tādu vecumu, kad jau varēju pateikt, kādu dāvanu es gribētu. Kopš tā laika zemenes ir neatņemama manas vārdadienas sastāvdaļa, – atklāj Edīte.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva