– Esmu dzimusi, uzaugusi un vēl joprojām dzīvoju visskaistākajā vietā – Madonas novada Kalsnavas pagasta Jāņukalnā, arī manu vecāku saknes ir šajā pusē, te esmu sastapusi arī savu otro pusīti – vīru Ojāru, – stāsta Kalsnavas pamatskolas skolotāja SARMĪTE KUKĀRE.
– Ikdienā man apkārt ir plašs radu loks, jo arī daudzi no viņiem šeit dzīvo, tādēļ nekad nav vientuļi, garlaicīgi, jo vienmēr ir kāds, ar ko padalīties savos iespaidos, priekos un bēdās, svinēt svētkus – arī vārdadienu.
Kad iejautājos, vai nekad nav gribējies mierīgo lauku dzīvi mainīt pret lielpilsētas piedāvājumiem, Sarmīte atbild viennozīmīgi: – Man patīk dzīve laukos: putnu čivināšana, varžu kurkstēšana piemājas dīķī siltos vasaras vakaros, sniegotie pakalni un pļavas. Pilsēta mani nogurdina.
Jau mācoties Kalsnavas pamatskolā, zināju, ka būšu skolotāja. Sākumā gan gribēju kļūt par matemātikas skolotāju, bet sanāca tā, ka palīdzu bērniem apgūt latviešu valodu un angļu valodu. Esmu beigusi Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, iegūstot latviešu valodas un literatūras skolotājas specialitāti. Vēlāk turpat Universitātē apguvu arī angļu valodas skolotājas specialitāti. Strādāt skolā ļoti patīk, jo nemitīgi ir jābūt radošai, jāpilnveidojas. Visskaistākie mirkļi ir tie, kad tu no skolēniem gūsti pozitīvas emocijas, arī dzīves gudrību un dzirdi vienkāršus vārdus: „Paldies, skolotāj!", redzi, ka taviem skolēniem dzīvē klājas labi.
Patlaban gan Sarmītes dienas rit mājās, jo abiem lielajiem brāļiem – četrpadsmitgadīgajam Matīsam un septiņgadīgajam Emīlam – ir pievienojusies ilgi gaidītā māsiņa Elīna, kam nepieciešama visa mammas mīlestība. – Meitiņai šobrīd ir tikai trīs mēneši, un katra diena man ir kā mazs brīnumiņš, kurā kopā ar mazulīti atklājam pasauli, – atzīstas triju bērnu māmiņa un piebilst, ka galvenais, viņasprāt, ir dzīvot harmonijā ar sevi, apkārtējiem, ne velti Sarmītes moto esot: uzsmaidi sev, tad arī pasaule pasmaidīs tev. Vasarās Sarmītei ļoti patīkot rūpēties par puķēm: – Dzīvojam privātmājā, un tad jau ir visas iespējas izvērsties. Liels palīgs šai ziņā man ir Emīls, kam arī patīk dārza darbi. Mēs jau smejamies, ka būs dārznieks.
Esmu pateicīga vecākiem par skaisto vārdu – Sarmīte, jo noteikti tas ir ietekmējis arī manu personību, pilnīgi piekrītu Gunnara Treimaņa teiktajam, ka „Sarmīte ir līdzsvara cilvēks, patstāvīga, jo dzīve jau ir tāda, kādu Sarmīte pati veido".
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva