– Vārdu man izvēlējās mamma, – stāsta ĒRIKA EIZENTĀLE. – Tā kā viņa nāk no Ukrainas, ieprecoties Latvijā, neko daudz par latviešu vārdiem nezināja, un, izdzirdot vārdu Ērika, viņai tas iepaticies. Bērnībā un agrā jaunībā biju ļoti neapmierināta ar savu vārdu. Man tas likās vecu cilvēku vārds, varētu pat teikt – depresīvs, bet ar gadiem sāku to pieņemt.
Ērika ir īstena vestēniete. – Esmu tur dzīvojusi kopš dzimšanas un dzīvoju vēl joprojām. Ģimenē esam piecas māsas, es – otra vecākā, tāpēc vienmēr ir bijis jārūpējas par jaunākajām māsām. Dzīvojām dzīvoklī Vestienas centrā, tāpēc ap mums vienmēr pulcējās bērnu bars. Izdomājām dažādas spēles un rotaļas.
Mamma ilgus gadus strādāja bērnudārzā par naktsauklīti, tāpēc jau bērnībā bieži gājām pie viņas uz darbu, palīdzējām bērnus pieskatīt, rotaļlietas sakārtot, lelles saģērbt un to drēbju skapjus sakārtot, un, protams, arī paspēlēties. Kopš 7. klases vasarās sāku atvietot bērnudārzā auklītes. Tā arvien vairāk pieķēros maziem bērniem. Jau kopš bērnības esmu gribējusi strādāt bērnudārzā. Otra mana sapņu profesija bija bibliotekāre, jo ļoti patīk grāmatas. Bērnībā bibliotēkā biju izlasījusi visas bērnu grāmatas. Arī tagad daudz lasu, vairāk gan saistībā ar savu profesiju. Patīk arī ezoteriskā literatūra. Tur arī smeļos spēku pārvarēt ikdienas grūtības.
Pēc Vestienas pamatskolas absolvēšanas devos uz Barkavas arodvidusskolu iegūt vidējo izglītību un pie reizes saņēmu dārzeņkopības un augļkopības meistara kvalifikāciju. Padomju laikā regulāri trūka bērnudārza darbinieku, un tā saņēmu Vestienas bērnudārza vadītājas uzaicinājumu nākt strādāt dārziņā. Tā kā pedagoģiskā izglītība tobrīd nebija obligāta, izgāju kursus un sāku strādāt ar 1-3 gadus veciem bērniem. Nostrādāju līdz pat bērnudārza likvidēšanai.
Pienāca reformu laiks, un, lai varētu strādāt pirmsskolā, vajadzēja augstāko pedagoģisko izglītību, tāpēc pirmsskolas skolotāja kvalifikāciju, bakalaura profesionālo grādu izglītībā ieguvu Daugavpils Universitātes Madonas filiālē. Vēl esmu studējusi Lutera Akadēmijas pedagoģijas nodaļā un ieguvusi LELB kristīgā pedagoga kvalifikāciju. Esmu vadījusi svētdienas skolas nodarbības Vestienas ev. luteriskajā draudzē.
Nu jau devīto gadu strādāju Bērzaunes pagasta PII „Vārpiņa" par pirmsskolas pedagogu. Man ļoti patīk šis darbs un bērni. Nenoliegšu, ka ik pa brīdim esmu arī domājusi par profesijas maiņu, bet nevaru iedomāties, ko citu varētu strādāt.
Nobeigumā gribu teikt vārdus no P. Koelju grāmatas „Alķīmiķis": „Es esmu tāds pats kā visi – es redzu pasauli tādu, kādu to vēlos redzēt, un nevis tādu, kāda tā ir." To vēlu arī jums!
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva