Ar ARVI GRUNTI tiekamies viņa vārdadienā, un, kad vaicāju, kas viņam zināms par sava vārda vēsturi, Arvis atzīstas, ka īsti par to interesējies neesot – viņš ģimenē esot vecākais dēls, un arī abiem jaunākajiem brāļiem vārds sākoties ar „A", bet māsa gan esot Jolanta.
Pirmie sveicēji no rīta bijuši sieva Sigita un meitiņa Laimrota. – Sievasmāte gan jau paguva vakar apsveikt, jo nezināja, vai šodien iznāks satikties, – nosmaida Arvis un teic, ka ar savu vārdu sadzīvojot ļoti labi. Lai arī tas ir samērā rets (pēc PMLP datiem – nepilns pusotrs tūkstotis), daži vārdabrāļi esot zināmi.
Arvis Madonā ir ienācējs no Ventspils puses. Un to nevar nepamanīt, vēl joprojām viņa runā jūtams kurzemnieku dialekts un sievai ne reizi vien dažu labu viņa teikto vārdu nākoties „iztulkot": – Nekad gan nebiju domājis, ka tā dzīvē sagadīsies, ka pārcelšos dzīvot pilnīgi uz otru Latvijas pusi, bet, kad tēvs saka, ka tas ir bezgala tālu, es viņam oponēju – tās taču nav ārzemes. Sigita ir no Madonas, un, kad gaidījām pirmo bērniņu (drīzumā mazajai Laimrotai pievienošoties arī brālītis vai māsiņa), dzīvojām Rīgā, bet gribējās, lai bērns augtu veselīgā vidē, un tā arī pārcēlāmies uz sievas dzimto pusi. Šis šeit ir jau piektais gads. Otrais gads – kopš dzīvojam Zelgauskā. Atjaunojam kādreiz sievasmātei piederošu vecu koka māju, veidojam vidi ap sevi, tur arī paiet viss brīvais laiks, jo darba pietiek. Šeit dzīve rit daudz mierīgāk un harmoniskāk nekā Rīgā. Vienīgais, te nav tik daudz pazīstamu, bet dzīvē jau ir tā nolikts, ka īstos cilvēkus, kurus lemts sastapt, mēs satiekam, lai kur arī esam.
Ikdienā Arvis trenē jaunos basketbolistus Cesvainē un Madonā. – Ne tikai trenēju puikas, bet daudz ar viņiem arī runāju par dažādām lietām. Katram nepieciešama sava pieeja, jo mēs jau arī katrs esam citādāks, bet, ja grib sasniegt kādus rezultātus, nepieciešams darbs un disciplīna. Pats kādreiz nodarbojos ar vieglatlētiku. Esmu beidzis Sporta pedagoģijas akadēmiju. Tagad gan ar aktīvo sportu īpaši vairs neaizraujos – brīvajā laikā savam priekam uzspēlēju basketbolu ar tādiem pašiem sporta entuziastiem kā es. Ziemā nedaudz paslēpoju, jo šeit, Madonas pusē, ir pavisam citas iespējas, cits reljefs nekā Kurzemē –
tepat netālu arī Ķirsona kalns, kur reizēm visi pulciņā dodamies paslēpot.
Bet galvenais, pēc Arvja domām, esot dzīvot saskaņā ar sevi. – Cenšos iegūt iekšējo brīvību. Ne vienmēr nauda dzīvē ir tas galvenais. Esam pievērsušies latviešu tradīcijām – ar draugiem un domubiedriem kopā svinam saulstāvjus pirms Jāņiem un Ziemassvētkiem. Arī tas palīdz sevi sakārtot un rast līdzsvaru sevī –
ar mani ir notikušas daudzas pozitīvas lietas, un tas nāk pats par sevi, neko īpaši savā dzīvē nelaužot, – spriež Arvis.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto