Pagājušajā nedēļā Madonas novada pašvaldības domes sēdē pēc ilgstošas vētīšanas vairākās komitejās tika apstiprināts pašvaldības budžets. Pēc iepriekšējos gados pieredzētās budžeta konsolidācijas 2012. gada budžets beidzot ir ar pieaugumu (kaut arī nelielu). Par budžeta izstrādes procesu, principiem un mērķiem „Stars" uz sarunu aicināja Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Andreju Ceļapīteru, savukārt par to, kā pieņemto budžetu vērtē novada pārvalžu vadītāji, informēsim kādā no nākamajiem laikraksta numuriem.
– Pēc kādiem principiem tika veidots novada šā gada budžets?
– Novada konsolidētais pamatbudžets kopā ar speciālo budžetu ir Ls 11 807 894. To esam veidojuši bez deficīta. Budžeta veidošanas principi ir palikuši iepriekšējie. No budžeta tiek finansēta iestāde, aktivitāte, projekts. Katrai funkcionējošai iestādei ir apstiprināts štatu saraksts, darba algas fonds, izdevumi, kas saistīti ar materiāltehniskās bāzes uzturēšanu, maksājumi par ūdeni, elektrību un siltumu, degvielu utt. Tos mēs saucam par nenoraidāmajiem izdevumiem. Vienīgais jaunums šajā budžeta gadā ir tas, ka pēc deputātu ierosinājuma Ls 835 000 pārvaldēm tika piešķirts pēc iedzīvotāju skaita konkrētajā teritorijā. Šos līdzekļus pārvalžu vadītāji var izmantot dažādu materiālu iegādei un pakalpojumu nodrošināšanai. Iedzīvotāju skaits gan nav vienīgais kritērijs, kas objektīvi raksturo pārvaldes nepieciešamību pēc finansējuma, tādēļ, veidojot turpmāko gadu budžetus, šo metodiku vēl pilnveidosim, jo jau šogad, dalot finansējumu pēc iedzīvotāju skaita, radās situācija, ka trim pārvaldēm – Madonai, Kalsnavai un Ļaudonai – finansējums bija mazāks nekā pērn. Šo situāciju atrisinājām, kompensējot trūkstošos līdzekļus.
Nenoraidāmie izdevumi tika aprēķināti, ņemot vērā pagājušā gada izpildi.
Šo sadaļu domes sēdē arī apstiprinājām. Attīstības sadaļu, kurā atspoguļosies pamatlīdzekļu iegāde, remonti, projekti visā novada teritorijā, mēs izskatīsim martā. Ir dažas tēmas, kuras šogad esam plānojuši ja ne pilnībā, tad daļēji atrisināt. Pirmkārt, tā būs mācību iestāžu informatizācijas un mācību līdzekļu papildināšanas programma. Apsekojot mūsu novada skolas, atklājās ļoti bēdīga aina. Datori nav mainīti kopš 2000. gadu sākuma vai pat vēl senāk, un skolēniem daudzviet jāstrādā ar datoriem, kas neatbilst mūsdienu tehnoloģijām, tādēļ tiem 200 datoriem un vairākām interaktīvajām tāfelēm, kas jau paredzētas Eiropas struktūrfondu programmā, pašvaldība iegādāsies vēl papildu datorus.
Otra svarīga aktivitāte, ko centīsimies īstenot (un deputāti ir vienojušies, ka šim mērķim finansējuma piešķiršanu atbalstīs), ir pusdienu nodrošināšana visiem novada skolēniem. Neatkarīgi no tā, vai skolēns mācās 1. vai 12. klasē, un neatkarīgi no vecāku rocības bērni ir jānodrošina ar iespēju saņemt siltu ēdienu. Šī būtu laba tradīcija, kas turpinātos arī nākamajos gados. Plānots, ka šajā kalendārajā gadā (no 1. septembra līdz janvārim) tas no pašvaldības budžeta prasīs aptuveni 80 000 latu un vēl tikpat daudz nākamgad.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 28.02.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS