– Man Lieldienas ir visu gadu un katru dienu! – tā uz vaicājumu par svētkiem attrauc Dzidra Cibuļska, kas saimnieko Praulienas pagasta "Jaundruvēnos".
Humora izjūtas viņai netrūkst, tāpēc arī par olu krāsošanas tradīcijām Lieldienās teic, ka olas neesot jākrāso, jo tās jau ir dabiski baltas, brūnas, raibas un "rūtainas" – katrai šķirnei savā tonī. Ja nu gribas ko spilgtāku, tad ir jāpavāra sīpolu mizu novārījumā.
Aplūkojot vistu pulku, kas pēc ziemas pa dienu kopā ar vairākiem gaiļiem var brīvi pārvietoties iežogotajā lielajā zemes teritorijā pie mājas, knābā graudus, izvēlas pirmos asniņus un atrod kādu neuzmanīgu tārpiņu, nospriežu: – Lūk, te ir tās Eiropas Savienības ierēdņu pieprasītās "laimīgās vistas". Tās nezina, kā ir dzīvot šauros sprostos, kā arī no tām neprasa lielražošanu.
Vistas ir "izlaidušās" tik tālu, ka jūtas kā valdnieces un noteicējas, kam piekrīt arī pati saimniece.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.04.2012.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto